Nonākusi centrā viņa lieliem ātriem soļiem iet kur acis rāda.Cilvēku šovakar tiešam ir daudz,dažāda vecuma,sapucējušies,dažādu smaržu spektra,tie visapkārt smejas un čalo.Un kā nu ne!Ir taču piegdienas vakars.Elīnai liekas ka visa pasaule ir atvērusies viņas priekšā. Apbrīna mirkli pārtrauc trieciens in viņa attopās.Skata punkts atdurās pret ietves betona malu,pret kuru viņa tik tiko gandrīz pārsita degunu.Bet vēl pārsteidzošāk,bija tas ka pēc mirkļa kāds sniedza roku lai palīdzētu piecelties.Paceļot augšup skatu viņa ieraudzija rokas sniedzēju.

Bļin, kā var šīs latviešu valodas pamatpatiesības nezināt??? Un es vēl nemaz neskaitu komatu kļūdas šajā rindkopā!