|
|
|
Septembris 30., 2006
14:49
un tagad es gribu izlikt visu, kas man uz sirds, par šodienas "super duper" veiksmīgajiem notikumiem.
neievērojiet drukas kļūdas un neloģiskumu. iedomājieties, ka es to izkliedzu histēriski un saraustīti raudot.
no rīta devos uz Rīgu. braucot dzirdu, ka opīša mašīna tā dīvaini klab. nodomāju, ka vecs auto, ko var gribēt, braucu tālāk. pēc kāda brīža jau tas bija baigi skaļi, apstājos malā, izkāpu apskatīties - toč viena riepa jau galīgi saplēsta. nu, ko. kam lai zvana 6dienā pirms devinjiem no rīta? opis neceļ. tētis izslēdzis telefonu. vīrs - tālu. kautrīgi aizsūtīju sms labākajai draudzenei, ja ir pamodusies, vai var man ar savu vīru palīdzēt. vīrs viņai arī aizbraucis, bet viņa atbrauca kopā ar savu tēti, kas nomainīja riepu. viss ok atkal. nav tur svarīgi, kas pa vidu, bet atstāstāmie tālākie notikumi. dabūju savu auto no meistara un dodos uz TA. tur man trāpījās viens superīgs šovinists. kad viņs man likta ieslēgt tālās gaismas, es to izdarīju. un biju pilnīgi pārliecināta, ka pareizi. taču izrādās, ka aiz uztraukuma spiedu citu slēdzi un viņš nevis, lai atnāktu un ieslēgtu pareizo, man pateica, ka vai nu nedeg, vai Jūs pati nezināt, kur atrast tālās gaismas. jā, es toč biju satraukusies un uzvedos kā blondīne, bet viņš varēja būt pieklājīgāks. tālāk viņš piesējās par to, ka krēslus, kad pabīda, nevar nostiprināt. es saku, ka var, tikai jāpiespiež tā svira uz leju atpakaļ. viņš teica, ka tātad esot saplīsis. es savukārt apgalvoju, ka līdz šim man patiešām likās (kā arī vēl joprojām liekas!), ka tā ir vienkārši mašīnas īpatnība, ka jāiespiež tā svira, lai nofiksētu sēdekli. beigās viņš man saka, vai man ir iespēja šodien salabot bremžuguni, kas nedeg (tā lampa, kas atrodas loga augšpusē, no diodēm, parastie uguņi bija ok) un, ka labais tuvais ir zemāks par kreiso un tā neesot pareizi. es teicu, ka man ir tāda iespēja, ka tūlīt braucu tur dažus metrus tālāk uz darbnīcu. darbnīcā atklājās, ka meistars nevar saremontēt to bremžuguni, tur nopietnāka problēma, kas jārisina elektriķiem, viņiem tur tāda nav. un priekšējā kreisā lampā iekšā kaut kas noplīsis, tāpēc tā gaisma zemāka, to arī uzreiz nevar salabot, jāņem ārā lukturis un, iespējams, vispār būs jāpērk jauns. es nodomāju, ak, šī apburošā diena, ko vēl tu man nesīsi. domāju, tas TA inspektors iedos man mēneša slimības lapu un visu mans labais meistars Aivis salabos. aizbraucu līdz tam inspektoram, a viņš jau izprintējis to uzlīmi. grib pārbaudīt to bremžuguni. protams, nedeg. es saku, ka nevar uzreiz saremontēt. viņš saka, atbrauciet vēlāk, kad degs, tad iedošu jums apskati. es saku, kur lai es vēl braucu. teicu, lai iedod slimības lapu, pēc mēneša atbraukšu ar salabotu. viņš - es jums jau izprintēju uzlīmi, es uzticējos, ka jūs salabosiet. es saku, ka nevarēju salabot! vobšem tajā brīdī es jutos tik bezspēcīga, ka sāku raudāt. un atkārtoju, ka man nav problēmu salabot, bet ne šodien, lai iedod man slimības lapu. viņš tā vietā patieca, ka tas ir kaut kas neredzēts, ielīmēja logā uzlīmi un pateica visu labu. pēc tam iekāpu mašīnā un visu ceļu uz mājām raudāju. aiz bezspēcības. aiz tā, ka tā jau pretīgajam TA inspektoram, kam sieva laikam nedod, pastiprināju iespaidu, ka sievietes ir stulbas, nervozas un raudulīgas.
rezumē Nr.1: TA dabūju, tas ir galvenais, tas, kāpēc tas āzis tā piesējās un ko viņš tagad domā par mani, tiešām near/nedrīkst būt man svarīgi.
rezumē Nr.2: man ir sajūta, ka visuvarenais (lai kas viņš arī būtu) man visu laiku norāda, ka mana dzīve ir ruined bez mana vīra tuvumā. jo divās nedēļās, kopš viņš ir prom, notikušas tādas negatīvas lietas, kas var gadīties tikai dažas reizes mūžā - nomirst mājdzīvnieciņš, palieku uz ceļa ar tukšu riepu. tas negadās regulāri, vai ne?
rezumē Nr.3: pieņemu, ka tā raudāšana ir tik izteikta, jo iekšā kaut kas tika pārrauts. it kā es te dzīvojos viena divas nedēļas un nav tā, ka man konkrēti viņa pietrūkta. visu it kā pilnīgi mierīgi varu arī es pati. es esmu/izskatos stipra. bet laikam kaut kur iekšā tomēr slēpjas tā meitene, kurai vajag viņu blakus. nemaz neesmu tik stipra iekšā laikam.
nemaz nepārlasīšu, ko uzrakstīju, tāpēc drukas un pieturzīmju kļūdas paliek.
|
21:15
biju uz Līvu koncertu Ķekavas kultūras namā. un ieguvu vairāk kā cerēju. dzimtās valodas laikā man bija miklas acis.
koncerta vidējais apmeklētājs: dāma pēc 45, ģērbusies jaunās štātēs, kas tomēr manāmi no tirgus un otrroku veikaliem, kurai dēls Īrijā un iesirms, iereibis vīrietis pie sāniem. lauku romantika.
tagad dzeru sidru un ēdu cielaviņu. vēl paliks pāri daudz tortes, varu pacienāt.
|
|
|