|
|
|
Augusts 28., 2006
08:55
reizēm pēc kāda notikuma uzreiz nodomāju - par šito jāuzrakstā cibā. bet aizmirstas vai nesanāk laika. tagad atcerējos par tādiem.
pagājušajā nedēļā gāju gar Nacionālo teātri. parasta diena, parasts gājiens. pie teātra ieejas pīpēja aktieri. un viens no viņiem uz mani paskatījās un uzsmaidīja. patiešām samulsināja :) tālāk ejot, mans smaids no sejas nepazuda vēl dažas minūtes. :) paldies, Egil Melbārdi jeb Jāni no labākā latviešu seriāla "Likteņa līdumnieki" :)
cik patīkami ir mosties pat piecos no rīta, ja kaķis grib ēst un to paziņo ne jau ar skaļu ņerkstēšanu, bet ar maigiem ķepas pieskārieniem sejai :) pēc pirmā pieskāriena es viņu noglaudīju ar cerību, ka viņai vajag tikai uzmanību. bet tā nebija. pēc nākamajiem uzstājīgajiem, bet ļoti mīkstajiem un maigajiem Kicītes ķepu glāstiem nācās celties augšā, iet pie ledusskapja un pabarot princesīti. :)
|
12:01
ui, kā man niez nagi tikt uz mājām ātrāk un turpināt vakar iesākto...
|
16:33
cik esmu dzirdējusi, parasti cilvēki tējā mērcē cepumus "Cirks", bet es to daru ar cepumiem "Selga".
|
17:06
un atkal mūsu departaments ir mīnusos. divi aizgāja un tikai viens nāks strādāt. brīvas vēl... ui, cik daudz vietas.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |