|
|
|
Jūnijs 30., 2006
09:03 - maucība
Vakar tīri ok garastāvoklī atgriezos mājās. Atkāpei varu pastāstīt, ka dzīvoju otrajā stāvā daudzdzīvokļu mājā ar lodžijām, gar kurām auga un zaļoja vīnstīgas. Jā, pagātnes formā. Un tur jau ir tā MAUCĪBA! vīrs tāpat vien izmeta sarunā, vai es redzēju, ka vairs nav vīnstīgu pie lodžijas. un tad es to ieraudzīju! vīnstīga, precīzāk, koks, aptuveni 5cm diametrā, kas auga manas lodžijas malā ir nocirsts un visas vīnstīgas līdz ar to arī pagalam, un tur ir vienkāršs betona mūris. un tukšums. BRIESMĪGS TUKŠUMS!!! un iedomājies, es sāku raudāt. tas augs tur bijis visus 10 gadus, kopš es tur dzīvoju. tas zaļoja. vīnstīgām es varēju smuki parādīt ceļu un tās auga uz manas lodžijas malas, nokarājoties pāri un veidojot tādu kā skaistu, zaļu segu, kas pārklāta pār malu. un ŠE TEV! tā kā stumbrs bija tieši pa vidu starp manu un viņu lodžiju, vienā dienā kaimiņu pāris izdomāja, ka to jālikvidē. man nejautājot. vispār. johaidī! plus vēl tas stumbrs bija manas kaķenītes ceļš uz mājām. tagad man viņa vienmēr būs jāved pa durvīm. nav ērti ne man, ne viņai. man vienkārši trūkst vārdu! es raudāju vakar. galu galā tāda vīnstīga taču kaut kādā mērā ir koplietošanas īpašums, varēja vismaz pajautāt manu viedokli! un kāda tā fasāde izskatās tagad? parasti ķieģeļi. nekāda skaistuma. pašas vecās tantes sūdzas, kad manā ciematiņā izbūvē lielākas autostāvvietas pie mājām: "Ak mī un žē, tagad mums uz akmeņiem jādzīvo! Ai, cik labi bija mūsu jaunībā, kad skraidījām pa zāli utt. utt.". Un te pašas ņem un iznīcina vienu no retajiem zaļumiem. Maitas! es varētu tagad demonstratīvi nesveicināt tos kaimiņus (pirms šī notikuma man likās, ka viņi ir patiešām jauks, vecs pāris). bet viņi jau nesapratīs, par ko es tik nepieklājīga kļuvusi. bet pateikt viņiem savu sāpi man nav dūšas. jo neko jau tas nemainīs. tas kociņš jau neizaugs no jauna. to nepieliks atpakaļ. jaunu izaudzēt prasīs, domājams, vismaz gadu. un tad, protams, ne jau 5 cm diametrā. bet galvenais, lai viņš kļūtu stabils un uzaugtu līdz manam otrajam stāvam. varbūt apmēslot un palaistīt tos jaunos dzinumiņus, kas tur lejā aug...
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |