|
|
|
Marts 6., 2006
08:47
palaist to, kas man sen jau vairs nepieder.
|
09:00
savas mājas. beidzot.
|
11:21
stulbais egoisms. citi arī ir pelnījuši būt laimīgi.
|
11:26
eu, kā tur ir ar tiem leģionāru atceres gājieniem? padiskutēsim? man baigās aizdomas, ka jāpiekrīt tiem, kas apgalvo, ka tas grauj Latvijas tēlu. Jā, man arī ir patiešām žēl to veco kungu, kam bija jāpiedzīvo karš un tā briesmīgā sajūta, ka tavējie ir arī otrā pusē... BET karu piedzīvoja, piemēram, arī vācieši. Vai tiešām visi tie, kas cīnījās Hitlera un fašisma pusē, tam ticēja? Diez vai. arī tie bija jauni un ne tik jauni vīrieši, kuriem bija jāiet karā. neatkarīgi no viņu gribas. jāatstāj sievas, mātes, bērni... viņiem arī neprasīja, vai viņi grib cīnities par Hitlera idejām. tāpat kā mūsu leģionāriem. bet vācieši nemaršē lepni paceltām galvām par to, ka karojuši fašistu pusē. tāpēc arī citās valstīs rodas priekšstats, ka mums te topā ir fašisms. kaut īstenībā mums te ir cieņa pret kungiem, kam nācies pārciest visas tās šausmas. varbūt derētu kāda nevis leģionāru atceres diena, bet vienkārši latviešu karavīru atceres diena. jebkura kara. jebkuras armijas. vienkārši latviešu karavīru atceres diena. un nebojātos tēls, bet vecie kungi saņemtu cieņas apliecinājuma dienu, kas arī ir tas, ko principā mums kā sabiedrībai būtu jānodrošina visu laiku. jo ne jau viņi grib pateikt: "Mēs karojām Hitlera pusē un ar to lepojamies". drīzāk tas varētu būt: "Mums nācās karot Hitlera pusē, bet mēs lepojamies, ka esam stipri un dzīvi vēl šodien, un ilgojamies pēc cieņas un atzinības." jebkurā gadījumā, tādā dienā arī es aizietu viņiem pateikt, ka viņi IR VAROŅI.
|
13:01
atceros vienu ekselentu sludinājumu (brīvs atstāstījums): aicinām darbā biroja administratoru/i. Viņai jābūt komunikablai un bla, bla bla. dzimumu līdztiesību atbalstošais darba devējs nenoturējās :D
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |