|
Maijs 20., 2005
10:38 - par jaunību un gribēšanu eu, vai es esmu maziņa tādā nozīmē kā jauna un nepieredzējusi, līdz ar to ne īpaši dzīvesgudra? ja tā ņav, tad man jāiemācās tikt vaļā no tā, ka tiesi tā es jūtos. bet es esmu atradusi vismaz vienu iemeslu, kāpēc tāds fīlings. apkārtējie cilvēki. es visu laiku esmu starp vecākiem par sevi cilvēkiem. darbā esmu visvisjaunākā un vienīgā bez pabeigtas augstākās izglītības. draugi/paziņas ir gudri, jau daudz dzīvē sasnieguši. vienīgais sīkais, ar ko sastopos, ir Jāņa māsa. protams, es neskaitu tik mazus bērniņus, kā mana krustmeitiņa vai brālis. par tiem justies gudrākam un vecākam ir standartā. bet visapkārt... vieni vienīgi gudri, izglītoti un BRĪVI cilvēki. te jau ir tā sāls... es negribu būt brīva. bet negribu, lai citi domā, ka esmu ne īpaši prātīga, ka to nevēlos. man taču ir tikai divdesmitviens! es taču vēl nevaru zināt, ko gribu! kāpēc? KĀPĒC gan es nevarētu jau šajā vecumā zināt, ko gribu un ka to gribu?
|
|
|
|
Sviesta Ciba |