|
Oktobris 11., 2004
09:17 - krāpšana jāatzīst, esmu to darījusi. toreiz pat tas likās forši. uz īsu brīdi. ātri vien atskārtu, ka tas, ko var pazaudēt, ir daudz vērtīgāks. man paveicās, jo mani paņēma atpakaļ. ir teiciens: to, kas tev ir, tu apjaut tikai tad, kad to zaudē. Un tā patiešām ir. tagad mana attieksme ir citāda. līdz ar to mani no vienas puses smīdina, no otras tracina, ka citi krāpj. un ka viņi to dara hmm... kā lai saka... neprofesionāli? mayBe. jebkurā gadījumā nepareizi. piemērs: kāds darbabiedrs ir kopā ar savu sievieti jau vairāk kā 5 gadus. bet tagad viņš rīko tipa darba tusiņus pie sevis kā aizsegu, lai pabūtu kopā ar kādu jaunu un laikam jau arī izskatīgu meiteni. nē, nu, kāpēc viņam tas ir vajadzīgs? šoreiz ne par krāpšanu, bet par to, kāpēc viņam vajag rīkot tusiņu, lai tiktu pie viņas, ja daudz vienkāršāk un, kas būtiski, slepenāk viņš to varētu darīt, uzaicinot šo jaunieti pie sevis un pabūtu divatā. neviens darba biedrs to nezinātu. un man nabūtu, par ko šokēties. un par ko runāt. :) es aizveros.... Garastāvoklis:: sleepy Mūzika: U2
|
|
|
|
Sviesta Ciba |