Alter Ego

... tik pretīga sajūta!!! Nesavāktība un haotisms ir pārņēmis manu mazo pasaulīti! Pēdējā laika kašķi ar vecākiem par neko ir tik nenormāli nomācoši, tāda sajūta itkā es būtu kaut kāds monstrs, nekad nevar izdarīt viņiem pa prātam. Viņi uzskata ka, es rūpējos tikai par sevi, savām interesēm un viņiem visu laiku "kakāju" uz galvas un izmantoju. Ar savu "eleganto" attieksmi viņi ir panākuši, ka atnākot mājās es ieeju savā istabā un nelienu laukā un tiešām izturos kā maita.
Centos pa labam, bet viņi laikam to nevēlas un tagad patiešām ir dabūjuši varen maitīgu meitu ar brieža ragiem. Tāda sajūta, ka māte speciāli nāk pie manis uz istabu, lai kacinātu un panāktu, ka es viņu izdzenu no istabas, lai būtu par, ko vēlāk žēloties un, ko iebāzt acīs - cik slikta esmu!
..Iekšēji jūtos tukša. Jūtu, ka kaut kas katastrofāli trūkst, varētu pat teikt, ka jūtos vientuļa..

right on love is just a game
a game you and I
never knew how to play

Vai tad skaitļiem ir nozīme,tie ir tikai kleķši uz papīra, kas regulē manu nākotni :D galvenais ka vis jau ir aiz muguras!!! Esmu pat vairāk kā sekmīga, tas mani diezgan labi apmierina !

Mēs esam atsevišķi kopā,

...mēs skūpstījāmies vakarnakt,

Uhh kā esmu šodien pastrādājusi, pilnīgi pati brīnos ko tik nevar sadarīt ja kautko dara :D

[Mita Vittua]Kaut kāds vāks, tā skola mani nobeigs cik var!! Kam vispār ir vajadzīgi tie Zinātniski pētnieciskie darbi, neviens tos nelasa, šo darbu veidojot radu galvassāpes sev un pasniedzējiem.Ieguvēju nav, es neko jaunu neiemācos, pasniedzēji stresā un tiek ierakti papīru kalnos. Rezultāti nekur neparādās, kaut gan vienmēr ticis draudēts, ka atzīme parādīsies uz atestāta bull shit!!!tiek ievilkts ķeksītis, ka tu kaut ko esi uzpindzelējis :[ ja nu vienīgi darbs ir izcils un tas ir tāds, kuru var pielāgot kādam konkursam vai projektam.

p.s. Tas, kurš vēlas nodrošināt labumu citiem, jau ir nodrošinājis labumu sev.

Realitātes apzināšanās labākais veids kā atbrīvoties no sevis mocīšanas [aizvērt aizgājušas attiecības kā labu grāmatu, kuras atmiņā paliek ar patīkamajām emocijām un notikumiem] Tagad ir daudz vieglāk!

Skatienā ir spēks. Varbūt tas būtu skaļi teikts, bet ar skatieniem sākas jebkuras attiecības. Ar skatieniem tiek pateikts kaudzēm dažādu lietu. Ar skatieniem mijoties ar sejas izteiksmēm. Laikam šīs divas lietas īsti nošķirt nevar.
Ir tik ļoti ļoti ļoti patīkami saskatīties ar puisi un saprast ka tu viņam patīc. Un tas tomēr gadās tik ļoti reti - tā pa īstam. Var satikt puisi, iepazīties, nodejot visu nakti, nobučoties traki traki un pret rītu pamosties viens otram blakus, bet tādu skatienu tā arī nesajust. Nezinu, varbūt tas īpašais skatiens ir abpusēja lieta, varētu būt. Visdrīzāk.

Kāpēc dzīve nevar būt vienkāršāka! Kad vis notiek tā, ka gribētos? Kāpēc vienam vis nāk tik viegli bet cits, kā pliks pa nātrēm? Mūžam uzdotie jautājumi!