Alter Ego

Vienkarši paņem mani!!!! [Aizved prom] un nekad neved atpakaļ!!! Gribu reiz, lai vis notiek vienkārši un bez kaut kādiem "vijeboniem"! Asaras grib lauzties ārā!
Gribu, lai vis ir vienkāršāk! Maigāk un patiesāk, bez liekulības - kad vis ir pateikts tieši tā kā ir!
Tāda smaguma sajūta uznākusi... pietrūkst!!........ Kāda! Kas apskautu, samīļotu, noskūpstītu un pateiktu, ka vis būs labi!
Bet man jau nekad nenotiek kā normāliem cilvēkiem...Vaina ir manī ne tā? Lai arī kā es censtos vienmēr sanāk ne tā! Ko es daru nepareizi? Ko es pasaku nepareizi?
Manī vairāk saskata draugu nevis meiteni, sievieti...




Varbūt tā ir mana kļūda ļaujot notikt tam kas pašraiz notiek - manas šīs tik interesantas "attiecības" ar draugu, tiešām varu teikt ka viņš ir draugs kādu varētu vēleties jebkurš cilvēks - tiešā vārda izpratnē draugs! [Pa dienu labākais draugs, pa nakti mīļākais][šeit uzpeld kārtējais jautājums vai sieviete ar vīrieti spēj būt draugi un tikai draugi. Laikam ši mana draudzība nav tas labākais piemērs, bet zinu ka var būt draudzība starp vīrieti un sievieti, bet tikai tādā gadījumā ja viņi savstarpēji neinterē viens otru, ja nepastāv nemazākās iekāres!] Bet interesantākais tas ka šī situacija var novest pie tā ka kāds no mums salūzt un paslidējusī kāja salauzīs mūsu draudzību! Man te jau kaut kas līdzīgs spāņu ziepju operai :D Lai arī kas man taj galvā un sirdī notiek es neatkapšos no ieņemtās pozīcijas un palikšu pie sava, nedrīkstu pieļaut, ka sids pārkāpj galvai!!!!