vot pāris lietas es tiešām nesaprotu.
diezgan bieži cilvēki izsaka par mani kaut kādus apgalvojumus, kas manuprāt ir diezgan tālu no patiesības. vai arī es vnk nespēju saskatīt, kāpēc viņiem tā liekas.
piemēram, kaut vai vakar. mani viens biedrs nosauca par mūsu kompānijas māksliniecisko cilvēku. vāt? no kurienes viņš kko tādu ir izrāvis? jā, es reizēm mēdzu paspēlēt džambu un ar marķeri apzīmēt cilvēkus, bet tajā visā nav nekas tāds, lai mani nosauktu par kompānijas māksliniecisko cilvēku. it īpaši, ja blakus man sēž dūda, kas aizraujas ar glezniecību, dūda, kas diezgan labi prot apieties ar foto lietām un vēl visādi citādi kreatīvi cilvēki. varbūt viņš par māksliniecisku uzskata manu dzeršanas māku... nez nez. bet nu jā. dīvaini.
otra lieta, kas mani tiešām kaitina, ir tas, ka lielākā daļa, tiešām jā. lielākā daļa pazīstamo uzskata, ka es neesmu romantiska. again what? geez. tādos brīžos liekas, ka viņi mani pilnībā nepazīst! man patīk visi mazie, corny apliecinājumi, ziedi, sadošanās rokās utt. tas, ka es skaļi nedeklarēju, ka man tas liekas jauki un necenšos katrā brīdī izrādīt savu romantisko pusi nenozīmē, ka man tādas nav. un jā. tas, ka man patīk reizēm runāt par attiecībām sarkastiski un izspļaujot pa kādai perversai piezīmei, nenozīmē, ka es tiešām tā arī domāju.
un trešā lieta, kuru dzirdot es ļoti valdos, lai nepateiktu kko ļaunu, ir uzskats, ka man attiecības/puiši ir diezgan vienaldzīgi. ka mani šīs lietas neskar. ka man patīk būt vienai un jā, vēl kkādi citi, tamlīdzīgi izdomājumi. un tas viss ir radies kāpēc? jo atkal, es neesmu romantiska? vai arī tāpēc, ka es neguļu ar katru pretējā dzimuma pārstāvi, kas gadās man ceļā, pēc tam ceļot gaisa pilis un mēģinot izveidot kko tur, kur nekā nav? āh. tas, ka es necenšos visu laiku atrast sev puisi, nenozīmē, ka es sev tādu nevēlētos. es vnk negribu satikties ar kādu, kas man liekas ok. es nevēlos tērēt savu laiku ar kādu, tikai tāpēc, lai būtu kkādās attiecībās. jo kā nekā katram takš vajagot savu otru pusīti. ah. tad jau labāk, jā. es esmu viena, nekā ar kādu, kas man būtu tikai īslaicīgs laika kavēklis.
rr.
es nojaušu, ka visi šie uzskati ir radušies manis pašas vainas dēļ. proti, jokojot esmu pateikusi lietas, ko cilvēki tiešām ir uztvēruši nopietni. bet nu tik un tā. kaitina!