šodien biju kapos. un apkopjot mammas kapu, atklāju ka uz tā ir sācis augt ozols! ilgi nedomādama, nolēmu to pārvietot. izvēlējos vietiņu un liku brālēna sīkajam to iestādīt. ekh. viss būtu bijis perfekti, ja vien viņš nebūtu sācis ķērt kā skuķis par to, ka viņam paliks netīras rokas! āāgh.

bet nu poff. pats vainīgs, ka bija vienīgais vīriešu kārtas pārstāvis mūsu kompānijā.

huh. sen jau gribēju redzētu, un nu beidzot  noskatījos "Paris, je t'aime".
patika. tiešām - tiešām patika. sen nebiju redzējusi filmu, kas man būtu sniegusi tik lielu emocionālo gandarījumu, kā šī.