| |
[Aug. 11th, 2006|08:03 pm] |
Tik ljoti gribas atshuuties no cilvekiem.
Ik seviski no vinjas.
Nu ZB, kaa cilveekam nedalec, ka nu NAV vinsh gaidiits!??.
Pret vinju mazos daudzumos man nav iebildumu,
bet iztureet vairaak kaa vienu vakaru ar vinju ir mociibas.
Un tagad taa nedelju ?
OMG!
Aa man vispaar ljoti patik , ka pret mani jauki izturaas.
:)
Jo labaak , ka tie ir cilveki, kas man patiik!
Baigi gribas vientuliibu...
..vai milestibu.
:D
p.s. jaa jaa, puberitates vecuma sarunas!
:D |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2006|11:18 pm] |
Tas bija vasaras vakars.
Silts, bet saliidzinot ar svelmiigo dienu skita veess.
Netaalu no trolejbusa pieturas panesaas sarunas
par to pashu veco labo, par miilestiibu.
Dazhas asaras un salauztaas sirds reetu laiziishana.
Nekas jauns.
Varbuut vieniigi saldskaabie smiekli, kuros
neapstriidami esoshaas saapes mijaas ar
mulkjiigo apjausmu par to, ka esam nolaadeeti jauni
un , ka visa dziive veel priekshaa.
Arii mana loma nebija nekas jauns,
dienasgraamata, kuraa cilveeki iespieda savas
skumjas un nepiepildiitos sapnjus, un apziimogoja par
plaukstu , uzspiestu uz mana pleca, kaa pateiciibu par
laiku, par atljauju runaat, kameer es klausiijos skatiidamaas
kaut kur nenosakaamaa virzienaa un , pa laikam , izspljaudama kaadu
nez no kurienes naakushu domu graudu.
Bet tu jau neesi vieniigaa, kas savas beedas uzticeeji man.
Nee, tu pat atskiiries, jo centies taas beedas, jas bija manii, no manis izvilkt,
tomeer es spiiteejos un kaut kaada mulkjiiga , berniskiga lepnuma vaardaa aizveros
veel vairaak.
Tik ilgi sevi terorizeju, kameer ari palika vienalga.
Jaa, viss tagad skiet tik viekarshi.
Pagriezt muguru un aiziet.
Neciinos.
Principaa.
Prinicpaa???Nee, man ir bail ciinjaas zaudeet.
Atklaaties un kluut kaut mazliet ievainojamaakai.
Bailes.
Un skumjas.
Patiesiibaa ar laiku jau saak iepatikties.
Dziivesveids.
Redzi, tu runaaji par sevi, stastiiji savas beedas,
bet es domaaju par to, kas notiek ar mani.
Es esmu lielaaka egoiste, kaadu tu savaa muuzhaa buusi redzejusi.
Kapeec tu netici?
Taadi esam mees visi, vairaak, vai mazaak.
Gan jau, ka vairaak.
Es jaa.
Tas bija vasaras vakars.
Silts, bet saliidzinot ar svelmiigo dienu skita veess.
Netaalu no trolejbusa pieturas panesaas sarunas
par to pashu veco labo, par miilestiibu.
Dazhas asaras un salauztaas sirds reetu laiziishana.
Nekas jauns. |
|
|