mediterranean

sajūtu gamma

sisster@inbox.lv — Tue, 18 Mar 2008 14:49:51 GMT

Šodien mēs ar viņu neko nerunājām. Tā jocīgi. Gribās - bet laikam par daudz nevajag. Jo galu galā, manas problēmas paliek manas problēmas, un es labāk cīnos pati, nekā gāžu virsū visiem pēc kārtas.

Man vajag jaunu darbu. Steidzīgi. Steidzīgisteidzīgisteidzīgi.

Man šodien depresīvs noskaņojums. Tādās dienās labāk palikt mājās, nekā sačakrēt attiecības ar visiem.

2

sisster@inbox.lv — Mon, 17 Mar 2008 16:07:41 GMT

Viņš: zvirbulēns?
Es: kāpēc tā domā? :)
Viņš: tāpat
Viņš: domāju, ka noteikti biku uzmeti lūpu
Viņš: par skarbajiem maniem izteikumiem
Es: Uz Tevi mēģinu neapvainoties, bet no Tevis mācīties.
Viņš: paldies
Viņš: ļoti diplomātiska atbilde
Viņš: neesi domājusi par darbu vēstniecībā?
Es: Nē. Es Tevi ļoti cienu, un tiešām bieži par Tevi domāju, un cenšos darīt tāpat - teikt visu, kā ir, un savaldīt savas divas personības, kad viena grib apvainoties, otra apcirsties uz papēža un aizskriet, - un jo vairāk mēs runājam, jo labāk man paliek.
Es: (tas nenozīmē, ka Tev ir personības)
Es: (lasot tā varētu saklausīt)
Viņš: man ir
Viņš: visiem ir
Es: Ir?
Viņš: un tiklīdz spējam tikt galā ar slikto velniņu uz kreisā pleca, kas bieži vien ir mīkstčaulīgs ņerga, tad jau ir ok
Viņš: divas personības - divi velniņi
Viņš: kā multenēs
Es: jā, es esmu riktīga mīkstčaulīga ņerga.
Es: Es tieši šodien tā jūtos
Viņš: kur ir problēma
Viņš: vajag atrast problēmas sakni
Viņš: un iznīcināt to
Es: Es mēģinu. Un lēnām arī iznīcinu
Viņš: nais
Viņš: kur tad ir problēma?
Es: manā pašvērtējumā
Es: man ir smagi krities
Viņš: kāpēc?
Es: Jo es stāvu uz svešām kājām, bet visu laiku esmu dzīvojusi ar pārliecību, ka nekad tā neatļaušos darīt. Ka tas nav labi priekš manis
Viņš: Tu zini, ko atbildēšu
Viņš: tad maini visu
Es: Tīri sadzīviskas lietas (no kā principā sastāv mana dzīve) man liek to manīt
Viņš: varbūt vainīgas nav svešās kājas
Es: Nē, nav!
Es: Viņas tieši cieš
Es: Un es mānu gan sevi, gan svešās kājas
Viņš: to arī gribēju teikt
Viņš: varbūt, ja spētu sevi pašapliecināt tīri finansiāli, tad arī skats uz dzīvi mainītos
Viņš: uz svešajām kājām arī
Viņš: skats
Es: Jā. Tur jau ir tas āķis
Es: Finanses ir klupšanas akmens
Es: Es bez naudas jūtos tik nepārliecināta, ka bail palielk
Viņš: es tak to labi saprotu
Es: Bet man vajadzēja laiku

RE: par nodokļu grāmatiņu!

sisster@inbox.lv — Thu, 13 Mar 2008 07:47:01 GMT

"Vari rakstit piemeram 07.11., ja vien ta nav brivdiena!

Ka pashai? Darbu nenomainiji? ;)

J."

Dusma. Ej kakāt, J. Nav smieklīgi. :(

Saruna ar Viņu

sisster@inbox.lv — Wed, 12 Mar 2008 14:37:37 GMT

[16:11:23] Viņš: tev ir dzīvē kāda autoritāte?
[16:11:39] Viņš: izņemot mani
[16:11:58] Es: Jānis :) Un Līga.
[16:12:02] Viņš: Līga?
[16:12:13] Es: jap! Tu viņu neeezini
[16:12:20] Viņš: pastāsti
[16:12:30] Viņš: Jānis pats par sevi
[16:12:35] Viņš: bet kas ar to Līgu?
[16:13:00] Es: Līga.
[16:13:04] Es: 21 gads
[16:13:11] Es: Ir mamma un brālis
[16:13:28] Es: Mamma viena uzturēja viņus + omīti
[16:13:38] Es: Un konkrēti grūti gāja
[16:22:58] Es: Līga.
[16:23:07] Es: Viņa bija mana skolas biedrene
[16:24:18] Es: Viņa ir cilvēks, kas prot mēslu daudzē saskatīt nevis tikai mēslus, bet mazo vabolīti, kas priecīga ripina bumbiņu
[16:24:41] Es: Kad nebija naudas, viņa daudz strādāja, mācījās, un vēl uzturēt dzīvokli palīdzēja mammai
[16:25:04] Viņš: hmmm
[16:25:08] Es: Un lai cik sūdīgi gāja, viņa pasmaidīja kaut vai ar sakniebtām lūpām.
[16:25:18] Es: Un tagad viņa strādā foršā darbā,
[16:25:26] Viņš: un tas būtu?
[16:25:38] Es: Lai gan viņa tur aizgāja pilnīgi bez pieredzes, proj.vadītāja.
[16:25:48] Es: Viņa teica, ka vajag lekt augstāk par savu pakaļu
[16:25:55] Es: Un man tas ļoti palika prātā.
[16:26:08] Es: Nekas izcils, ne? Ikdienišķas problēmas
[16:26:25] Es: Bet tas, kā cilvēkā strādā gribasspēks un pozitīvisms, ir super
[16:26:44] Viņš: izklausās tāds pozitīvisma iemiesojums
[16:26:49] Viņš: bet ir ok
[16:26:58] Es: Tagad viņa uztur sevi un vēl brāli, un viņas mammai tagad ir laiks arī atrast sev draugu
[16:27:04] Viņš: stiprs raksturs vienmēr bijusi vērtība

Darbs

sisster@inbox.lv — Wed, 12 Mar 2008 13:13:38 GMT

Dusmas.
Kolēģis, khm, atvainojos, darba devējs ir pilnīgs cirvis!! Nekad nestrādājiet pie saviem draugiem. Sabojāsiet attiecības uz urrā.

crash!

sisster@inbox.lv — Wed, 12 Mar 2008 07:28:34 GMT

Šodien gandrīz uztaisīju avāriju. Vienādas nozīmes krusts, tāds jocīgs, no Skanstes ielas pa kreisi braucot virsū uz Duntes, nāca pretim džips no Upes ielas, un arī grieza virsū uz Duntes ielas. Piemirsu, ka jāievēro labās rokas likums, he. Kam brīva labā roka, tas brauc. Bet nu laikam jau džekiem sirds atmaigst, ieraugot nevarīgu būtni kas kautri nosmaida un paceļ roku kā atvainodamās. Hehē! :) Es esmu viltīgais žurkulēns. Bet pie luksofora vēl gribēju ar viņu pakosties, tikai kā gan Tu kodīsies, sēžot kādam astē?

Done that

sisster@inbox.lv — Tue, 11 Mar 2008 20:15:28 GMT

Šodien solārijā uzsmērēju sildošo krēmu. Arī uz sejas. :) Duračka.

Šodien skatījos, kā spēlē skvošu. Jūs noteikti ziniet sajūtu, kas ir, skatoties deju, kas ļoti saista - kāja noraustās. Man tā bija. Man fiksi jānopērk šorti un botes, laukums mani sauc.

Viņš sacīja man tā:

sisster@inbox.lv — Tue, 11 Mar 2008 13:17:57 GMT

...Un balansu sāku rast jo sāku saprast, ka varbūt pienākumus nevajag uztvert tik burtiski
varbūt vajag iet tik tālu, cik tālu liek sirds
ka vajag iet savu ceļu, bet vienā brīdī ņemt un palaist grožus mazliet vaļīgāk
un mazliet ļauties straumei
bet mazliet
nav galējību variantu - vai nu es visu vai nu peldu tikai pa straumi
man tas taka mazliet atklājums
jo ir vidusceļš, ir
visu laiku nevarēju to aptvert

zini
man liekas, ka daudziem mūsdienās nav pienākumu
un tā ir viņu problēma
pienākumi-mērķi-uzdevumi-stratēģija
šitais daudziem iztrūkst
ir tikai es un tas, ko es gribu
bet tik daudzi nezin, ko viņi vispār grib
jo sirds grib paveikt visu iespējamo, bet prāts piebremzē un novērtē reālās iespējas
ja tev ir pienākums, kas ierobežo
kas liek papildus "šķēršļus" dzīvesgājumam
ta palīdz mobilizēt spēkus un kļūt stiprākam
pluss, koriģē tavu darbību virzienu
nothing, that kills you, only makes you stronger
vot tā
tu esi laba klausītāja

Doma 1

sisster@inbox.lv — Mon, 10 Mar 2008 13:15:51 GMT

Tagad, kad visi glamūrīgi tusē, visiem ir mašīna, visi pērk lielos TV, es dzīvoju uz kakla savam puisim ar savu mazo algu, kur jā, pati vainīga, bet fakts, un man krītās pašvērtējums - man to nevajag. No 5 ceļiem es paņemšu visgrūtāko, un varbūt tur arī ir mana kļūda?

Aprāvos

sisster@inbox.lv — Mon, 10 Mar 2008 11:09:26 GMT

Gribās kratīt sirdi te, tūlīt un tagad, bet es neesmu droša, ka to vajag te, tūlīt un tagad, jo man ļoti negribētos izlikt savu sirdi kā uz paplātes, un tad uzzināt, ka šo lasa cilvēki, par kuriem rakstu. Jāiegūst uzticība, ka te to var.

Friends only man nav, jo man nav neviena drauga. Un kas gan cits spēs novērtēt situāciju no malas ar kritisku aci, ja ne kāds svešs lasītājs?

Pirmais

sisster@inbox.lv — Mon, 10 Mar 2008 08:22:35 GMT

Sveiks, mans žurnāl.

Rakstīšu Tevī par savu dzīvi. Man ir cits username, kur mani jau pārāk daudzi pazīst, un tas vairs nekam neder, jo te esmu tādēļ, lai pateiktu vismaz kādam to, ko sevī iekšā glabāju un nevienam nestāstu.
Visas manas slēptākās domas un lielākie noslēpumi (hihi, nemūžam) būs te.

Lai mums veicās.