![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
un atkal es neiešu gulēt. kaut gan es gribētu, gribētu aizmigt cieši un gulēt ilgi, ilgi, ilgi. gulēt un nemosties. atceros senu omes stāstu par viņas māsu, kas laukos pārstrādājās un tad aizmiga uz vairākām dienām, ja ne uz visu nedēļu. gribi tici, gribi netici. var jau būt, ka tā arī patiešām bija.
by the way - nu jau pagājušā 14.februāra sakarā atcerējos ko smieklīgu. par vienīgo ever šīs dienas dāvanu savā īsajā dzīvē. dāvināt man 14.februārī dāvanas ir slikts tonis, nekad tā nedariet. kaut kad sen, vienu vienīgu reizi, viens cilvēks šo nerakstīto likumu aizmirsa. jā, tas bija vīrieškārtas pārstāvis; nē, tas nenāca viņam par labu. jā zināja arī, ka man šitās padarīšanas ir dziļi pie vienas vietas. un tagad pati labākā daļa. mana vienīgā valentīndienas dāvana visos laikos(ak jel cik gejiski tas skan) bija liela šokolāde...ar vēl lielākiem lazdu riekstiem. ak. cik skaisti. tā starp citu man ir alerģija no lazdu riekstiem, bet tas tikai tā starp citu. nu jā tas cilvēks to laikam mazliet piemirsa. mazliet. pēc tam gan sāku domāt, ka tas varēja būt slēpts slepkavības mēģinājums, jo es nebiju īpaši jauka pret šo konkrēto personu. bet nu ko var gribēt no meitenes tīneidžera gados, kurai visas šitās saldās romaņķikas ļoti drīz apnika. lieki piebilst, ka mana attieksme pret šo personu palika tikai sliktāka. no way.
un joprojām es neiešu gulēt.
jo, ja es to izdarīšu, tad nepiecelšos pēc pāris stundām, lai brauktu uz Rīgu un neaiziešu uz universitāti. bet uz universitāti ir jāiet, jo tā ir labi un tā vajag. jo bez universitātes (vai dajebkādas augstākas izglītības) tu esi tikai lūzeris ar vidusskolas papīru. to, ka pēc universitātes tu paliec kā lūzeris ar bankas un sazin kādiem vēl parādiem, es negribu apgalvot, jo pasaulē vēl pastāv arī gudri un centīgi cilvēki. man patiešām prieks par viņiem. un vispār šajā rindkopā ir pārāk daudz vārdu ''universitāte''. dooh.
man gribētos ticēt, ka šī stāsta beigās mēs visi tomēr būsim laimīgi, bagāti un tamlīdzīgi. vai arī miruši, jo mirušiem neko no iepriekšējā nevajag. okei labi, tas jau izklausījās biedējoši. tātad - laimīgi, paēduši un ar jumtu virs galvas. un alus pagrabu. nekādā gadījumā neaizmirstiet alus pagrabu. vīns arī der, bet es tomēr palikšu pie alus.
gulēt neiešu. bet gribās. gulēt, bet tikai ne šeit. tu zini. un es arī zinu.
Let's sleep together right now, Relieve the pressure somehow
Switch off the future right now, Let's leave forever
by the way - nu jau pagājušā 14.februāra sakarā atcerējos ko smieklīgu. par vienīgo ever šīs dienas dāvanu savā īsajā dzīvē. dāvināt man 14.februārī dāvanas ir slikts tonis, nekad tā nedariet. kaut kad sen, vienu vienīgu reizi, viens cilvēks šo nerakstīto likumu aizmirsa. jā, tas bija vīrieškārtas pārstāvis; nē, tas nenāca viņam par labu. jā zināja arī, ka man šitās padarīšanas ir dziļi pie vienas vietas. un tagad pati labākā daļa. mana vienīgā valentīndienas dāvana visos laikos(ak jel cik gejiski tas skan) bija liela šokolāde...ar vēl lielākiem lazdu riekstiem. ak. cik skaisti. tā starp citu man ir alerģija no lazdu riekstiem, bet tas tikai tā starp citu. nu jā tas cilvēks to laikam mazliet piemirsa. mazliet. pēc tam gan sāku domāt, ka tas varēja būt slēpts slepkavības mēģinājums, jo es nebiju īpaši jauka pret šo konkrēto personu. bet nu ko var gribēt no meitenes tīneidžera gados, kurai visas šitās saldās romaņķikas ļoti drīz apnika. lieki piebilst, ka mana attieksme pret šo personu palika tikai sliktāka. no way.
un joprojām es neiešu gulēt.
jo, ja es to izdarīšu, tad nepiecelšos pēc pāris stundām, lai brauktu uz Rīgu un neaiziešu uz universitāti. bet uz universitāti ir jāiet, jo tā ir labi un tā vajag. jo bez universitātes (vai dajebkādas augstākas izglītības) tu esi tikai lūzeris ar vidusskolas papīru. to, ka pēc universitātes tu paliec kā lūzeris ar bankas un sazin kādiem vēl parādiem, es negribu apgalvot, jo pasaulē vēl pastāv arī gudri un centīgi cilvēki. man patiešām prieks par viņiem. un vispār šajā rindkopā ir pārāk daudz vārdu ''universitāte''. dooh.
man gribētos ticēt, ka šī stāsta beigās mēs visi tomēr būsim laimīgi, bagāti un tamlīdzīgi. vai arī miruši, jo mirušiem neko no iepriekšējā nevajag. okei labi, tas jau izklausījās biedējoši. tātad - laimīgi, paēduši un ar jumtu virs galvas. un alus pagrabu. nekādā gadījumā neaizmirstiet alus pagrabu. vīns arī der, bet es tomēr palikšu pie alus.
gulēt neiešu. bet gribās. gulēt, bet tikai ne šeit. tu zini. un es arī zinu.
Let's sleep together right now, Relieve the pressure somehow
Switch off the future right now, Let's leave forever