AERODROMS

klausos Dimitera ''Baigi Gribas'' un pārņēma kapitālākā 23.jūnija noskaņa. tas nekas, ka ārā mīnus trīspadsmit, sniegs uz jumtiem un leduspuķes logos. bet man jau vienmēr tās kreisās noskaņas uznāk.

gribu frēzijas. daudz, daudz frēziju, Rūjienas dzērveņu saldējumu un pastaigas novakarē pa dzelzsceļa sliedēm. un vēl maiju ar tikko izplaukušām lapām.
jā, jā ir jocīgas viņai tās vēlēšanās.

baigi gribas vecos laikus
bezcerīgi lētu paiku
kaut ko sarkanu kas plīvo
čeku kas zin kā tu dzīvo

 baigi gribas lai kāds vajā
kremli brašu – zvaigzni tajā
siltu pižiku un čaju
maija svētkos lētu haju

 baigi gribas mīlēt brāli
sadzīvojot komunāli
katram savu gāzes plīti
diviem vienu kortelīti

brāļa man nav, bet toties ir komunaļņiks, čīkstošs dīvāns un tēja alus kausā. un neiztrūkstošās bezmiega sarunas. tikai kaķis trūkst, bet visu jau nevar gribēt.