![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
uz pāris sekundēm laiks apstājās un vienu mirkli mēs tur bijām divi vien.
mirklis bija īss.
nekad agrāk savā neilgajā mūžā man nav bijis tik grūti kādu atstāt. pagriezties un aiziet.
cilvēki rindā droši vien skatījās, bet who cares, viņi diezgan tādus skatus ir redzējuši. bet tā kā es esmu liela un stipra meitene, divarpus mēneši paies ātri, jo laiku kavēs referāti un pasniedzēji neļaus atvilkt elpu. neforši, bet, dzīve nesastāv no izklaidēm vien (diemžēl, suka, bļe).
anyway es tagad gribu nerunāt, daudz šņabja, cigaretes un kādu cilvēku, kam mazliet pačīkstēt uz pleca.
mirklis bija īss.
nekad agrāk savā neilgajā mūžā man nav bijis tik grūti kādu atstāt. pagriezties un aiziet.
cilvēki rindā droši vien skatījās, bet who cares, viņi diezgan tādus skatus ir redzējuši. bet tā kā es esmu liela un stipra meitene, divarpus mēneši paies ātri, jo laiku kavēs referāti un pasniedzēji neļaus atvilkt elpu. neforši, bet, dzīve nesastāv no izklaidēm vien (diemžēl, suka, bļe).
anyway es tagad gribu nerunāt, daudz šņabja, cigaretes un kādu cilvēku, kam mazliet pačīkstēt uz pleca.