AERODROMS

šodiena kaut kur pazuda. bļ.
sen nesatikti cilvēki un ballīte veco laiku vārdā. izdomāju, ka pie viena drīkst nodzert visas savas mazās dzīves sāpītes un tamlīdzīgi. kādreiz jau var atļauties. vajag.
laikam jau izdevās, jo šodienas agrā rītā pēkšņi no Vecrīgas attapos Imantā. daudz pazīstamu un vēl vairāk nepazīstamu cilvēku, alkohols un gulēšana kaut kādā vatafak ņudzeklī uz matrača. (ņudzeklis ir nenormāli tizls un smieklīgs vārds, bet šobrīd labāku nespēju izdomāt). gluži kā tīneidžera gados, kad varēja dzerstīties apkārt n-tās dienas no vietas un par visu bija totāls pofig.
tikai atšķirībā no skaistās jaunības, Beta ap pieciem pēcpusdienā atjēdzās, ka pietiks un jābrauc mājās. pēdējās saprāta paliekas iedarbojās laikam. vispār jau jautri, bet tomēr šitam ''dzeram, dzeram, neguļam'' laikam esmu par vecu. tā kā tāda ome, bļe.

un vispār, atvainojos vienam foršam cilvēkam, ka neatbildēju uz vienu foršu sms ziņu, bet toties es viņu pārlasīju kādas desmit minūtes. un nejau tādēļ, ka man lēni pielec. UN publiska šī atvainošanās ir tādēļ, ka manās asinīs joprojām ir vairākas skaistas promiles alkohola un nākamās pāris stundas pavadīšu ciešā miegā. āmen.