AERODROMS

sniegs, sniegs, sniegs un tomēr - nē, man te nepatīk.

p.s. brauciens izdevās pozitīvs, paldies tautiešiem un alkoholam.
ar katru reizi aizvien jauni stāsti par latviešiem ārpus Latvijas. un nē, tā sauktā sirdsmiera nebūs, kamēr nebūs...punkts, datums un krustiņi kalendārā. eh, it's up to me now. whatever, never mind, man nāk miegs un gribu gulēt. tāpēc arī nekādu action stāstu nebūs, lai gan varētu būt.

p.p.s neguliet uz grīdas, guliet uz paklāja. būs siltāk.

pamodos un sapratu, ka tomēr gribu uzturēt noteiktu alkohola līmeni asinīs. šovakar pavisam notiekti. šovakar man te nepatīk. tas pāries. tā gadās.
viņas atnāks ar vīnu un izklaidēs mani ar stāstiem par sesiju. rīt es pati sākšu sevi ar to izklaidēt. savādāk man sapņos rādās gavriļins un pareizticīgo baznīcas. vai nu tas nozīmē pasaules galu, vai arī to, ka jāmācās. hah.

offtopic: by the way mani fascinē cilvēki, kas lidostā guļ uz grīdas. pie tam visdažādākajās vietās. es pamēģināju un man nepatika.

a vispār man ir tāda sajūta, ka es tās piecas nedēļas esmu vienkārši nosapņojusi. vai arī šim dzīvoklim ir kaut kāda -tu vienmēr esi bijis un būsi šeit- aura.