AERODROMS

Man laikam vajadzēja to divu stundu starpību, lai beidzot spētu pamosties deviņos. Jā, deviņos rītā, nevis vārtīties gultā līdz pat pusdienlaikam. Btw jau ap vieniem naktī uzrodas miegs - in your face mans nebeidzamais Latvijas bezmieg, ha. Vajag tikai mīkstu gultu un foršu gultasbiedru and everything's fine again. Un šajā gultā pat varētu pārvākties uz dzīvi. Ka es saku.
Ak jā - mazāk par trīs stundām un izdarīju to, ko vilku jau divus gadus. Par vienu referātu mazāk un tas tika paveikts pāris stundās, kamēr puiši nodarbojās ar programmēšanu un tamlīdzīgām muļķībām. Sāk rasties aizdomas, ka te ir kaut kāda īpaša mācību aura. Scary shit. Vēl man parādīja kaut kādu ūbermilzīgu auditoriju (visas mūsu VFF kopā gan jau) un tad mēģināja iestāstīt, ka RTU ir tāda pati, tikai ne tik stilīga. Nu lai jau tā būtu.
Rīt būs ballīte, hell yeah. Un cilvēki te ir forši. Ar to es domāju, cilvēkus šajā mājā, nevis ārā aiz loga. Tur ārā skraida visādi čigānveidīgi pakistāņi un musulmanietes vazājas savos melnajos paltrakos gluži tāpat kā savās arābu zemēs vai hujviņzin kur. Stāvot autobusa pieturā visu šito ielenkumā, tu patiešām sāc saprast, kāpēc angļiem nepatīk imigranti. Pamēģini iztēloties sevi autobusā, kur visi pārējie ir čigāni, kas skaļi un kaitinoši sarunājās. Patīk? Sauciet to par rasismu vai vienalga kā, bet man nepatīk. Nepavisam.
Vēl es biju veikalā ar domu nopirkt kaut ko mugurā velkamu. Ha. Ir laikam jābūt kapitāli apsēstam ar šoppingu, lai tajās bezgaumīgo un milzīgo apģērbu rindās atrastu kaut vienu sakarīgu lietu. Un tā kā man riebjas iepirkšanās, es staigāju tam visam cauri ar vienu vienīgu watafak izteiksmi sejā.
Toties viņiem ir limonāde made with real beer, kas nav alkoholiska, bet garšo pēc mūsējā D-light. Savdabīgi mazliet.
Toties ir visādas citas foršas lietas, kuras nestāstīšu savādāk jums arī gribēsies ;D

Aiz loga pagaidām spīd saule un ārā var iet bez mēteļa. Ceru, ka jums tur back in lv ir auksts un tamlīdzīgi. Jā, es esmu jauka.
Čau sawļes, mcā.