October 2011   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31

November 12th, 2009


we don't sleep at night

Posted on 2009.11.12 at 15:13
sajūtas: tīri okei
fonā skan: Dzelzs Vilka noskaņās
Fak jū āl, kur palika pēdējās 24 stundas..?
Not that anyone cares, bet sekojošā informācija ir nesvarīga un nevienam dzīvē tāpat nenoderēs.

step 1: blah, blah, man ir ielūgums uz Placebo. tomēr.
step 2: ar Z. jaunkundzi bijām klausīties Dzelzs Vilku studentniekā. akustiski, ļoti, ļoti izjusti un ļoti skaisti.
step 3: vecrīga, Victory. ar domu ''viens alus pēc koncerta''. (zemtekstā - nav vairāk naudas, rīt lekcijas)
step 4: esmu alkoholiķe, bļeģ. BĻEĢ. (jā, es lamājos and so what) Z. jkundze tiek pierunāta(nosacīti) iztērēt savu pēdējo latu ''nopērc mums uz pusēm, es rīt tev atdošu''. ar to arī pierunāšana beidzas.
step 5: jaunieši pie blakus galdiņa aicina pievienoties. atļaujam sevi pierunāt. like, tāpat nav ko darīt, vismaz ar citiem cilvēkiem pakomunicēsim.
step 6: parādās vēl alus. jā, garšo dzert.
step 7: Victory slēdz ciet.
step 8: mainam lokācijas vietu uz Rocabilly. snieg. muļķojamies. svecītes pie pieminekļa. mēs arī noliekam. mēģinu vest Z. jkundzi uz velosipēda bagāžnieka, nesanāk. vīrieši piesakās palīdzēt. smieklīgi.
step 9: RB. alus.
step 10: RB slēdz ciet. atgriežamies Vecrīgā.
step 11: Franči. apsargs mani atpazīst un dokumentus, protams, neprasa. atceros, ka studentu apliecībai ir beidzies derīguma termiņš by the way. vēl alus. dejojam ar Z. turpat starp cilvēkiem. like lol. siekalaini skatieni visapkārt. like we give a fuck.
step 12: it kā rīts. Frančus slēdz ciet. miegs nenāk. ejam uz centru. joprojām snieg. kāds nopērk frī kartupeļus. joprojām kaut kur ejam.
step 13: attopamies stilīgā dzīvoklī dzerot tēju. kaut ko runājam, muļķojamies. cigarete uz palodzes un apsniguši Rīgas jumti. noskaņa. cilvēki pamazām paliek miegaini. ir rīts.
step 14: Z. aizmieg. nolemju doties gulēt uz mājām. jā, kādreiz viņa būtu palikusi, gulējusi turpat un pamostoties turpinājusi ballēties. laiki mainās. eju mājās. rīts un pilsētā vēl viss mierīgi. sniegs uz jumtiem un peļķes asfalta plaisās. mazliet miegains šķietams miers.
step 15: deviņi rītā. home, sweet home. iekrītu gultā un acumirklī aizmiegu, lai pamostos pēcpusdienā un secinātu, ka puse dienas nogulēta UN nekad nav izdarīts. fak.

ai, nu lai. dažreiz jau var atļauties. dažreiz atkal liekas, ka gribētos tādu kārtīgu trīs dienu ballīti ar random cilvēkiem, random vietās. piedzīvojumi un tamlīdzīgas muļķības. mazliet vieglprātības un tā tālāk. kā senāk.
a varbūt tomēr negribētos. un varbūt nemaz nevarētu. you know, pienākumi uzliek atbildību un tādā garā. at least, I made my choice. dzīve ir visādi skaista. tikai daži no variantiem ir krāsaināki par citiem.

p.s. jā, man patīk angļu valoda un ja es mācētu rakstīt franciski vai vismaz krieviski, es darītu arī to.

Previous Day  Next Day