AERODROMS
stāvu zemāk par debesīm
tehno, bļe
Posted on 2009.08.28 at 06:00sajūtas: nogurums
fonā skan: troksnis
Jā, es mīlu klubus.
Nebiju tajā iestādē bijusi visu vasaru, bet nu nācās aizvest meiteni no mazpilsētas uz ''afigenna stilīgo'' Rīgas klubu. Jā, atzīšos grēkā, man patīk tresīties utt dejot, bet tik bieži to vietu neapmeklēju, lai tas sāktu kaitēt veselībai, apdraudēt veselo saprātu vai vismaz dzīvību. Un bez vīrieša pie sāniem vai meiteņu kompānijas man vispār nepatīk šādās vietās uzturēties (iemesls sekos stāsta turpinājumā, kas nebūs ne ļoti svarīgs, ne izklaidējošs un vispār nevienam īsti neinteresējošs, izņemot, protams, iesaistītās pesonas tb mani). Tā kā konkrētais vīrietis šādas vietas neatzīst (un droši vien uzskata par ļaunuma sakni utt un tā bez gala) UN tā kā meiteņu kompāniju sastādīja viena pati meitene, protams, man garlaicīgi nebija. Par to, lai man nebūtu garlaicīgi, parūpējās dažnedažādi subjekti (es ceru, ka viņiem visiem būs cūku gripa vai vismaz vēzis). UN tāpēc, ka es parasti izvēlos smadzenes nogalinošo tehno troksni nevis visus tos r'n'b reperus vai sazin ko vēl, kas citās zālēs skan. Jo pie tā trokšņa ir lielāka telpa un mazāk cilvēku (nez kāpēc gan :D). Whatever.
Tātad. Es dejoju pie kaut kāda brainfucking trokšņa, līdz vienā brīdī attopos solārijpediņu ielenkumā un pēkšņi sajūta ir kā praidā. Labi, atkratos no wannabe pediņiem, aizeju apsēsties. A tur kaut kāds vīrietis labākajos gados uzreiz klāt ''oh you're so beautiful bla bla bla, what are you doing tonight?''. Nu nezinu gan, ko klubā var darīt lol fag. Šis neatlaidīgs ''maybe you wanna come with me and my friends bla bla bla, drink and stuff somewhere bla bla bla''. Es pasaku, ka dejošu kamēr nokritīšu uz grīdas un nomiršu. Šis aizvācas. Aizeju atpakaļ uz zāli, padejoju kādas 5 vai 10 minūtes uzreiz apkārt jūtami pietuvojas vairāki ārzemnieciska paskata subjekti. Grozies uz kuru pusi gribi, visur pretī. Rodas vēlme nogalināt vai vismaz uzsākt maziņu genocīdu. Planēju apkārt pa zāli, šie pakaļ. Nenormāli stilīgi, bļe. Tam visam pievienojas kaut kāds maza auguma lohs ar dīvainām kustībām, atpalikušu skatienu un vispār skats pēc fucking retard. Un viņš vislaik turēja rokas tā jocīgi uz priekšu, kā totāli atpalicis. Protams, ka šis garīgais idiots, man sekoja pa visu zāli, visu laiku turēdamies metra pusotra attālumā, līdz saņēma ''ej nomirsti stūrī'' skatienu un pazuda. Varbūt paklausīja. Ak un nedrīkst taču aizmirst tos dažus, kas aprobežojās vienkārši ar ''come to my hotel'' vai ''ahh mmm siekalas līdz grīdai'' skatieniem.
Dejot ir forši un šad, tad tur aiziet var, bet blakusefekti ir traucējoši un apnicīgi, un liek ienīst visu cilvēci :D
Bļe, man sāp kājas un atpakaļ no turienes es nācu, nesot savas princešu kurpes rokās.
Nebiju tajā iestādē bijusi visu vasaru, bet nu nācās aizvest meiteni no mazpilsētas uz ''afigenna stilīgo'' Rīgas klubu. Jā, atzīšos grēkā, man patīk tresīties utt dejot, bet tik bieži to vietu neapmeklēju, lai tas sāktu kaitēt veselībai, apdraudēt veselo saprātu vai vismaz dzīvību. Un bez vīrieša pie sāniem vai meiteņu kompānijas man vispār nepatīk šādās vietās uzturēties (iemesls sekos stāsta turpinājumā, kas nebūs ne ļoti svarīgs, ne izklaidējošs un vispār nevienam īsti neinteresējošs, izņemot, protams, iesaistītās pesonas tb mani). Tā kā konkrētais vīrietis šādas vietas neatzīst (un droši vien uzskata par ļaunuma sakni utt un tā bez gala) UN tā kā meiteņu kompāniju sastādīja viena pati meitene, protams, man garlaicīgi nebija. Par to, lai man nebūtu garlaicīgi, parūpējās dažnedažādi subjekti (es ceru, ka viņiem visiem būs cūku gripa vai vismaz vēzis). UN tāpēc, ka es parasti izvēlos smadzenes nogalinošo tehno troksni nevis visus tos r'n'b reperus vai sazin ko vēl, kas citās zālēs skan. Jo pie tā trokšņa ir lielāka telpa un mazāk cilvēku (nez kāpēc gan :D). Whatever.
Tātad. Es dejoju pie kaut kāda brainfucking trokšņa, līdz vienā brīdī attopos solārijpediņu ielenkumā un pēkšņi sajūta ir kā praidā. Labi, atkratos no wannabe pediņiem, aizeju apsēsties. A tur kaut kāds vīrietis labākajos gados uzreiz klāt ''oh you're so beautiful bla bla bla, what are you doing tonight?''. Nu nezinu gan, ko klubā var darīt lol fag. Šis neatlaidīgs ''maybe you wanna come with me and my friends bla bla bla, drink and stuff somewhere bla bla bla''. Es pasaku, ka dejošu kamēr nokritīšu uz grīdas un nomiršu. Šis aizvācas. Aizeju atpakaļ uz zāli, padejoju kādas 5 vai 10 minūtes uzreiz apkārt jūtami pietuvojas vairāki ārzemnieciska paskata subjekti. Grozies uz kuru pusi gribi, visur pretī. Rodas vēlme nogalināt vai vismaz uzsākt maziņu genocīdu. Planēju apkārt pa zāli, šie pakaļ. Nenormāli stilīgi, bļe. Tam visam pievienojas kaut kāds maza auguma lohs ar dīvainām kustībām, atpalikušu skatienu un vispār skats pēc fucking retard. Un viņš vislaik turēja rokas tā jocīgi uz priekšu, kā totāli atpalicis. Protams, ka šis garīgais idiots, man sekoja pa visu zāli, visu laiku turēdamies metra pusotra attālumā, līdz saņēma ''ej nomirsti stūrī'' skatienu un pazuda. Varbūt paklausīja. Ak un nedrīkst taču aizmirst tos dažus, kas aprobežojās vienkārši ar ''come to my hotel'' vai ''ahh mmm siekalas līdz grīdai'' skatieniem.
Dejot ir forši un šad, tad tur aiziet var, bet blakusefekti ir traucējoši un apnicīgi, un liek ienīst visu cilvēci :D
Bļe, man sāp kājas un atpakaļ no turienes es nācu, nesot savas princešu kurpes rokās.
#
Posted on 2009.08.28 at 06:19fonā skan: Muse - Endlessly.mp3
tie nebūs ne mandarīni, ne arbūzi, ne arī vīnogas.
ballītes beigsies ar rudeni. ir mērķis, ir plāns, ir skaidrība.
es zinu, ko gribu un es zinu, kas man jāizdara, lai viss izdotos.
ballītes beigsies ar rudeni. ir mērķis, ir plāns, ir skaidrība.
es zinu, ko gribu un es zinu, kas man jāizdara, lai viss izdotos.