AERODROMS

sāksim ar to, ka ceturtdienas pārsteigums izdevās. un pavisam neplānota nakts teltī uz lauka ar ugunskuru, apdegušiem kartupeļiem un krītošām zvaigznēm. romaņķika, ziniet.
piektdienas gājiens uz vecrīgu apstājās burvīgā dzīvoklī ar kolosāliem cilvēkiem, kaķi vārdā Reksis, krievu šņabi un Kino mūziku. kaut kā forši.
manu dzīvokli joprojām ir okupējušas 17gadīgās. un, protams, mazajām meitenēm Rīgā obligāti vajagot aiziet uz ''kaut kādu foršu vietu''. nu ko, labā vecākā māsa (šajā gadījumā es) ņem un nopērk meitenītēm šampanieti (kas tiek ātri izdzerts parkā) un vakars var sākties. to, ka viņas no pusotras šampanieša pudeles paliks ''pārāk jautras'', es, protams, neiedomājos. tālāk sekoja virkne visādu smieklīgu jautājumu ar paskaidrojumu - ''tu tikai nesmejies par mums, mēs vienmēr visiem to jautājam, kad esam piedzērušās'' (uzsvars uz pēdējo vārdu). ja no smiekliem paildzinās dzīve, tad pēc vakarvakara man viņa, liekas, būs paildzinājusies vismaz trīs reizes. aizvedu ''bērnus'' uz Rock in Riga, iztērēju 2ls par alu, lai varētu tur sēdēt un vērot kā šīs abas priecājas par visu ''aaa te ir tik forši aa'' un mēģina komunicēt ar visiem pēc kārtas. lol fag. tad, kur gadījies, kur ne, no tukša gaisa un parkā dzertā šampanieša māsas draudzenītei uznāca manāms sagurums un viņa bija jāved mājās. vēlreiz lol fag.
3jos naktī bērniņi bija nolikti gulēt un mans vakars varēja turpināties ļeņingradā, frančos un visādās citās vecrīgas iestādēs. tā pa smuko. kā jau parasti vecrīgā.

p.s. viņas ir ne tikai okopējušas manu istabu, bet arī visu pārkārtojušas un visur sabāzušas savas mantas (manējās atrodas kaudzē istabas stūrī apsegtas ar palagu, jā vai nav burvīgi). btw daļu savu mantu šajā brīnišķīgajā kārtībā es nemaz nevaru atrast. manas uz krēsla noliktās (nevis nomestās) drēbes uzreiz tiek kaut kur nobāztas, mans kosmētikas&stuff maiss vēl no ventspils brauciena neizkrāmēts uz galda stāvēt nevar, nē kur nu ārprāts tad taču būs tik piekrāmēts aaaa šausmas. a izkrāmēt viņu nav kur, jo plaukts ir aizkrāmēts ar viņu mantām. ak jā un māsa MAZGĀ GRĪDU, ik pēc pāris dienām - ak šausmas, te taču tik putekļains ātri paliek aaaa. BĻE es neteikšu skaļi, bet man besī (no way). piedevām visam es guļu uz matrača (jo bērni taču ir divi un manā gultā ir vairāk vietas). okei, par matraci vairāk mazāk pofig, ja vien nebūtu visas manas mantas nebūtu sabāztas hvz kur un man savā dzīvoklī nebūtu jājūtas kā ciemiņam. damn bitches give me back my space.
varētu kaut kur aizlaist uz vairākām dienām, bet man liekas es atkal aizraušos un pazudīšu uz kādu nedēļu.

p.p.s kaut gan gribētos tādu nelielu roadtripu ar riteņiem vai stopiem un teltīm kaut kur nekurienē.
un kā vēl gribētos.