AERODROMS

tagad es jums nopublicēšu kaut ko, kas jums liks izjust naidu pret dzīvi xD
šis diži brīnišķīgi utml ģeniālais stāsts ir copyrightots by kaut kāda 14 ''emo'' meitene iekš tikpat tizla foruma kā viņa pati. (cerams, ka nevienu neaizvainoju, ha :D)
es nespēju nepadalīties ar jums šajā brīnumā.

karoče kādas mazas (iespējams garīgi atpalikušas) meitenītes ''šaušalīgi drausmīgais'' sapnis:

Sezu es Aluksnes pilssala un tupi lupiju uz skeiteriem. Tad vinji aizbrauc un es palieku viena... Atnak mana labaka draudzene un saka ka Aluksni terorize kada serijveda slepkava. Es nekur negaju jo uztveru to par kkadu joku. Vinja sak uz manis brekt un grabj aiz rokas un velk kaut kur... Es no sakuma protesteju bet tad labpratigi vinjai sekoju. Ejot pa pilsetas centru nevienu nemanija tikai pamestas masinas kuras staveja uz ielas. Talak mes paskiramies un vinja man iespieda rokas aploksni. Es neveru vala jo biju parak soketa ar to kas pie velna notiek.... Kad nonacu pie savas majas vinja bija nodegusi. Man bija soks un gan manu vaigu saka lit asaras... Es centos sazvanit policiju, arstus vienalga ko bet neviens neatbildeja..... Es gaju tuvak majai un pamaniju kermenus... Man jau bija skaidrs ka tie ir mani tuvakie.... Es panemu vistuvak atradushos aso prieksmetu un saku vilkt pa venam.... Asinis un asaras lija bet tomer es centos piezvanit draudzenei. Vinja neatbild. Man pietika es gribeju mirt un skreju uz apes ielu meklet visaugstako jumtu.... Nonacu apes iela. Atradu jumtu. Stavu uz paaugstinajuma un tulit lekshu. Pamaniju aploksni kura bija asinis un slapja... Aploksne atradas nauda nenosakama daudzuma un vestule kura rakstic ka vinja ejot cinities ar serijveida slepkavu tadel ka vinai vairs nav ko zaudet jo tuvakie visi ir mirushi un pedeja esmu palikusi es un tadel lai es neizliekojot savu dzivi un braucot prom no Aluksnes uz visiem laikiem.... Jo visticamak ari vinja mirshot cinoties pret vinju. Nu mana sirds morali saplaisaja tukstos gabalos man saka sapet veders un reiba galva un es nepamaniju pat to ka jau nolecu no jumta. Kad nonacu uz zemes manas acis bija ciet jo es mocijos no sapem, kad atveru acis izradijas ka serijveida slepkava ir mana simpatija... Vinjs uz mani paskatijas un pasmaidija... Mani pedejie vardi bija - mulkigi ka visi nomira no tavas rokas bet vel mulkigak ir tas kad tu man pat.... un tad sekoja naza duriens sirdi un es nomiru... TT^TT

Kad piecelos mans spilvens bija mitrs un man acis asaras... Kas gan man butu jadoma par faktu kad sapni piepildas?

ceru, ka izbaudījāt katru šī brīnišķīgā garadarba rindiņu :D
(TT^TT - iegaumējiet šo simbolu, tas droši vien ir īpaši bīstams, ļauns un vēsta par nāvi no saindētiem gumijas lācīšiem!)

un tad četros no rīta, joprojām mokoties ar bezmiegu un visādām domām, nāca atklāsme.

es zinu, kāpēc mēs nestrīdamies un kāpēc mums viss ir tik labi. mums vienkārši ir pārāk maz laika tādām muļķībām.
pārāk maz laika, lai to izniekotu.