AERODROMS

šī būs pirmā viņas dzimšanas diena, kurā es netaisos piedzerties. vot laiki pienākuši. ja nu vienīgi kāds manās dzelzs aknās nesaskatīs kompanjonu šņabja litra tukšošanā. vai tamlīdzīgi. man jau nav žēl.
toties tur būs Venta, kas nozīmē sēdēšanu nomodā pie upes, romaņķiku un tamlīdzīgi. un vecais dzelzsceļa tilts uz kura naktī forši pīpēt un vispār.
un vispār dzert alu, ripināties slapjā zālē, bučoties, darīt visādas muļķības, aiziet pastaigāties divatā un atgriezties, kad visi jau aizgājuši gulēt, skaļi smieties, peldēties naktī, uzvesties bērnišķīgi un stulbi, dejot negaisā, lēkt pāri ugunskuram un visbeidzot aizmigt blakus uz vienvietīga matrača vai teltī pret kuras jumtu sitas lietus, bet tam nebūtu nekādas nozīmes. jā, tā es gribētu.

rīt mani deviņos nāks un modinās, a es sēžu augšā un plucinu apsvilušo ādu nost no pleciem. nu arī izklaide.