Skumji |
Feb. 12th, 2005|07:38 pm |
Diezgan skumigs tas dnevņiks sanāk... stulbums atteikties no kaut ka tikai tapec ka tas ir par tālu... toch stulbums. Man vel ir drusku laiks... tikai tik daudz lai paspētu. varbut kaut kas sanāks... netaisos padoties, cinīšos lidz pēdējam, pēdējam zobam, pedējāsm sāmaņas paliekam, pēdējām asins lāsēm...navīgs nogurums...bet nedrīkstu padoties
;) maza nianse no bērnības: jūrmalā brinu cik dziļi vien varu... muters krastā brēka lai lienu atpakaļ... neklausu, kad ūdens jau lidz zodam lienu atpakal... mutere krastā jautā vai es dzirdēju... jā... kāpēc neklausīji... negribēju
nu ko? nafig...vienmēr būs labi, pat tad kad nebūs nekā! :D |
|