| |
[Feb. 10th, 2007|12:50 am] |
veci notikumi bet nu lai jau. aizgaju es lidz depo, nu taa itka iepatikas.. kaut kas savadaks. njaa.... pa kadam 2 nedeljam esmu runajis gan ar bomzi gan ar "lektoru". Filozofija noskaidrojas ka esmu sangvīniķis. un vispar kas tas ir jau 3. nedelju pec kartas 4dien kaut kada pjanka. uz 5dienas lekcijam nevienu reizi skaidra nesmu bijis... tas slikti beigsies. Tā maintance. kompim jauztaisa formats. Atklaju ka izlasit gramatu angliski izmaksa kadus 5 latusd lētāk neka latviski... however uz englishu deretu konkreti uzspiest.
Ja mani izbesija grupas vecaka... tapat ka nuu ljoti daudzus no musu grupas. Bus vinju laikam "jauzmet". Grupas vecakais tak nevar kluset kad vinjam ko jauta, pati izleca un bez kadas balsoshanas sevi iecela. brr.... ciest nevaru tadus kas iedomajas no sevim sazin ko, tadus parasti ljoti biezhi un daudz aplauzh. nu tas tak ir piz... ja cilvekam ko jauta 3x un vinsh kluse nu tur vai nu jakrauj vai jasak bljaut... lab ka biju pohains ...bet nu vienalga ir lietas kuras es vai nu necieshu vai ari pacieshu ljoti neilgi. nesmu es naidigs bet nu jel kaut drusku godapratam taka butu jabut a ne galigi atsparditi spalvainai, ma... ;) pat ne tarakani un pat ne blusas mani nav ta izbesijushas ka kaut ka spalvaina zoss |
|
|
| ;) bij...bewt nu sen |
[Feb. 10th, 2007|10:05 pm] |
05.08.2001\06.08.2001
Es eju gar garu māju ar trīs skursteņiem. Mājas priekšā tiek kaut kas būvēts, jo tur ir koka karkas. Izskatās pēc mājas. Es eju palīgā. Uzreiz saprotu ka jānes cements un jākrāmē ķieģeļi. Cements izskatās pēc pelniem. Cements mētājās vis apkārt. Es to paņemu saujā jo nav ne lāpstiņas, ne spainis. Es ieraugu spaini un sagrābju viņu pilnu ar cementu. Pieju pie karkasa un uzberu vienā mālā. Saprotu ka vajāg arī ūdeni. Pieju pie Viņas un prasu kur var dabūt ūdeni. Viņa atbild ka pie mājas esot aka. Pieeju pie akas. Akā ir koki. Izskatās ka tie ir viens aiz ortra aizķerti ar zariem. Velku pirmo koku ārā. Apakšējais kokams noslīd nost zars. Es saprotu ka nu ir baigi slikti. Viņa to pamana. Vina neko nesaka bet gan tā dīvaini pasmaida. Viņa ieiet mājās. Dzirdu un redzu kā vecīts lamādamies nāk ārā no mājas un pieiet pie akas. Viņš mēģina aizķert, bet nekas nesanāk. Vecītis sūdzas par to kas slikti redz bez brilēm.
Mēs esam mājā. Istabai ir ļoti augsti griesti. Mēs sēžam pie pusdienu galda. Pie galda sēžu es, Viņa, vecītis un vecenīte. Māja atrodas ļoti tuvu ceļam ar ļoti lielu logo. Logs ir lidz zemei. Izskatās ka tas kalpo kā durvis, jo tas ir vaļā. Pie loga pienāk kāda meitene un pasuc Viņu. Viņa aiziet pie viņas un runājās. Viņa es dzirdu kā meitene saka ka kaut kur deg. Es īsti nedzirdu kur. Viņa uzkliedz ka jāiet glābt savu formas tērpu un drīz būšot atpakaļ. Es pieceļos un izeju no izstabas. Es atrodos ļoti garā un tumšā koridorā. Izeju no koridora. Atrodos kādā izstabā tā ir pilna ar visvbisādām mantām. Labājā sienā ir durvis. Es izeju caur tām. Esmu virtuvē virtuve nav lielatā ir gareniska. Pretējā sienā ir vaļējas durvis.es redu un dzirdu kā kāda sieviete sēž pie galda un dzirdu kā skan bērnu smiekli. Es izeju no virtuves un atrodos tajā pašā istabā kura ir pilna ar krāmiem. Tur tāpati večiņa kas sēdēja pie galda. Domāju ka viņa būs dusmīgā, taču viņā iet ātpakaļ uz to istabu kur mēs ēdām. Es klusēdams viņai sekoju. Apsēžos savā vietā. Kā apsēžos istabā caur logu ienāk Viņa. Viņa smaida un stāsta ka pienotavā esot bijis ugunsgrēks taču formu esot izglābusi…
tagad lasot liekas pilnigs shits, bet nu ir rakstits tak... |
|
|