| nelielas pardomas |
[Jan. 26th, 2007|09:21 pm] |
|
Ja es atceros kad ar mani ir kas slikts noticis tad mani tas neizraisa jelkadas emocijas. Es nebaidos staigat nakti viens pa mezhu. Ja es ar kadu nesveicinos tad tikai tapec ka man viņam nav ko teikt. es cenšos neskatities svešiem cilvēkiem acis, jo zinu ka neieraudzišu Tur neka jaunu, ka tikai apvainošu cilvēku. Es speju iztureties mierigi kad uz manim kliedz vai ka jutu ka bus kautiņš. Es spēju kliegt uz nevainīgiem cilvēkiem. Es spēju dzert tīru šņabi. Man nepatīk ka šeit visiem patīk gudri runāt par politiku. man nepatīk kad aiztiek manas mantas bez prasīšanas un ja viņās nenoliek atpaļ vieta. Man patīk sakarīgi cilvēki. Es nekādi nevaru cienīt cilvēku kurš runā daudz un bez jēgas, tāpat cilvēku kurš atsakās palīdzēt pat ja lūdz. Man nepatīk aizņemties naudu. Man patīk līmēt un krāsot modelīšus. Es ciest nevaru augstāko matemātiku. Man garšo lasis ar sīpoliem, sali un pipariem. Man patīk ka viena vārda dēļ visa mana dzīve tik ļoti izmainījās. Ja es teiktu ka uz sliktako tad iespējams melotu, es nezinu kas butu, ja būtu un tas mani ari neuztrauc. Pagaidām esmu ar gandrīz visu apmierināts izņemot vienu lietu... bet tas tā tas nav būtiski. |
|
|
| |
[Jan. 26th, 2007|11:07 pm] |
Un vispar nav galigi un itin neka ka deļ man butu vērts dzīvot, tas nav pesimism, man nepiestāv skumt. Es spēju smieties par pilnīgi visu, par nāvi, par sex, par narkomāniem par bomžiem, par draugiem, par ienaidniekiem (cilveki kuri man afigena nepatīk)... par savu dzīvi... un nevaig tikai domat ka esmu traks, es nesmu traks - es esmu es. ... Es dzeru, pipeju nevis atkarības vai tāpēc ka apzinos savas dzīves bezjēdzīgumu, bet gan tāpēc ka man ir garlaicīgi, man ir sasodīti garlaicīgi. Protams ka es varētu ņemt rokās grāmatas un mācīties, es neteikšu ka es nemācos, es mācos bet es ar to neaizraujos... principa mana dzīve ir diezgan tukshu ( kas par meliem)
Viss nožēlojamākais ir tas ka man mana dzīve ir kā šaha partija kurā ir 2 veidu gājieni, 1. novilcina laiku 2. ierosinās baigo sišanu un proti ka jebkura nosista figūras vietā tiks sista jauna... vis interesantākais būtu zināt iznākumu... taču to nevar zinat un jebkura gadījuma kautinš arī ir neizbēgams
un nozēlojami ir tieši tas ka es nezinu ne kā šo procesu pasteidzināt ne kā novilcināt un viss mazāk to kas paliks beigās... es tikai nojaušu ka tas notiek, tāda sajūta ka spēlētu šahu neredzot pretinieku frigūru izvietojumu |
|
|