| what do we do? |
[Jul. 15th, 2006|02:00 am] |
| [ | music |
| | Lovage - Sex (I'm A).mp3 | ] |
khm... tāda laicīga parādība vai kā ka cilvēki bez sakarīgas izglītības mēģina caur dzīvi sisties,kā caur džungļiem? chota liekās ka pamācīties lai pēc tam ar galvu ne rokām būtu jāstrādā ir vieglāk, un ja ar rokām tad arī tiktu pie normāla rubļa, ne pie vēdera tiesas.
novērojums ka "pelēkai masai" piemīt fatālisma sajūta, kas attiecas uz mīlestību, mācībām, darbu utt. Es protams saprotu ka ir tāds joks kā: mes nezinam ko zaudējam, kamēr nēsam to zaudējuši. but, jautājums ir pilnīgi cits: vai mums to vajag, proti vai mēs atsakoties no kaut kā neiegūstam kaut ko vērtīgāku?
cilvēki atsakās no mācībām, labi apmaksāta darba un iegūsts sievu(meiteni), /unbērnu.
nespēj mācīties jo lūk drope/meitene ir foršāka padarīšana, tad jau labāk strādāt un mīčīt skuķi.
kaut kā visa vērtību un prioritāšu sistēma ir nojāta lidz pēdējam. jo uzdodot nepareizos jautājumus mēs arī saņemam nepareizās atbildes. kāpēc nevinu neinterese vai ar to ko mācās vai tur kur strādā varēs nopelnīt pēc 10 gadiem, kaut kā dzīvojam mirklim.... kaut kā pieņemam ka cilvēks kuram ir "ļjimoni" vai arī nekā kas viņu turētu vēl virs zemes var teikt ka dzīvo tiaki šodienai, ka jāpriecājas par šodienu ka vot ir šodienas mirklis kura ir jāsmaida visam kas kustas, bet možet smaidīt rīt kad nebūs no 9-18 jastrādā? kad nebšu iztērēti 6Ls par aukstumu kas dveš no otra cilvēka vairāk kā pirtī no leduskapja?
vel es tiešām nesaprotu kāpēc ali cilvēki atklāti un saprotoši apr kaut ko runātu mēģina uzminēt viens otra domas un teikt ka viņus nesaprot. tad kāda jēgā viņi ir kopā?
labāk lai ir viss sliktākais plāns nekā ja tāda nav nemaz. |
|
|