| |
[Jan. 30th, 2006|11:35 pm] |
|
ienaca prata šadi tadi skati no krievijas, ka arminieks bez kajam ludz palaist viņu jo nesu viņu pamanijs, , vel ka tik daudz mekle mierinajumu intereneta, ka viņi to lietu uztver šausmig nopietni, , nja, dažš aju man te uzmacas ar venu griešanas jautajumu, .. vel šadas tadas epizodes no atmiņas , kas apradas ka fotografijs, izlecot no tumsas dzīlēm uz īsu momentu, vel sajuta ka man kaut kas bija, tik tuvš silts mīļš , liekas es to jutu ka garam ejot, bet ... ak jā šis vārdiņš bet.... iespējasm ka es to pat pieskaros, bet tomer tie ir maldi, ..nolaižamies uz zemes vecit : čuksts prats... neka nav bijis vis ir izluzija un uz atruu un dulumu kaut kas sagrapstits, nekas nav ilgstoš un paliekošies, vis ank un iet. Iespējams ka tā apt labak, kaut ka jau ir pierasts pie tām sāpēm un ta kamolu kas sēž krūtīs un liekas dīvaini ka ir brīvība. Un nezin ko ar to iesāks, kā ar leilu baltu ziloni, kas nevienam nav vaidz';igs, bet ir izkritis tev. ... tik daudz vardi un tomer neka jedziga un sakarīga... slima suņa murgi |
|
|