| |
[Mar. 14th, 2005|07:55 pm] |
divaina sajuta, esmu kaut ko pazaudejis, kaut sen atpakal. zinu ka man tas bija, bet vairs nav, nezinu pat kura momenta pazudeju un ko, bet jutu ka ta nav. šausmiga nostalgija un skumjas pec kaut ka. liekas ka tiesham kaut kad agrak ir bijis labak, konkreti labi un jauki. Bija savadak, domashana, uzvediba, emocijas - viss.
Mazina nianse ko sevi pamaniju apmeram pirms pusotra gada. Medzu pielagoties cilvekiem tiesh ar tiem kuriem runaju. Klustu itka par vinu spoguli, un neko jaunu vini man nesaka un nevar nemaz pateikt, liekas ka to kads jau butu teicis. pat runajot ar dazhadiem cilvekiem nakas viniem stastit vienu un to pashu, vienads teksts runajot ar aktru atseviski... sak jau jukt kas un kuram ir pateikts par maz un kam pa daudz |
|
|