|
Mar. 1st, 2005|10:21 pm |
izfiltreju kadu disku... dazhi nenosutiti un nosutiti meili...(tomer daudz ko nepasaku) kaut kada nokachati dziesmas vardini... tur ele ratu to stulbo smailu esmu ravis?
Ir nakts pie loga stavot jautaju sev "kur esmu?". Kur menesis palics kas pie horizonta lec, kur zvagznes? Pat gaismas uz ielas nespid. Pa pilsetu ka regs klizdams neredzu cilvekus... bet kads tachu uzruna, kads man roku spiezh. Bet kape neka neredzu... pat sauli neredzu... bet no kurienes tad gaisma nak? Kads datums kas par gadu... ko es sheit daru... kape tads tukshums kur cilveki labie kurus pa teliku radsa kas sniedz roku nelaime nokluvusam, kur tie kas nak neaicinati un palidz ... cik riebigs laiks... bet varbut esmu pats paligs varbut kadam vajg lai vinam palidzu.... bet tad kur vins ir? Varbut talak par manu acu saktienu.... varbut nav neviena... esmu tikai iluzija... salsts, tadat tomer dzivs... liekas vis kas sacits jau kur ir dzirdets... vis jau skatits un izbaudits... jacelas un jadodas, jamekle to kas aiz horizonta, bet ja nu tur tukshums... bet sheit tak ari tukshums... ko es varu zaudet ja jau nav neka ko zaudet ...bet kada teica ka varu ...vai vina ari jau zudusi? bet nekad nav bijusi mana.. un ja nu tomer nesmu to manijis ... gribejis bet neredzejis...divaini ... varbut censties atrast to kas zudis, es tak esmu vinu redzejis vienu cilveku un viss ... skaisti mirkli atmina un viss tas par maz ir, no atminam nevar partikt, nostalgiju nevar apskaut... cik milzigs tukshums apkart ...un mani...
Pēdejo leģionāru dziesma Kurzemē.
Mēs nelūdzam to, kas bij vakar,
mēs nezinam to, kas būs rīt:
vai Staļins, vai Hitlers mūs pakārs !
Viens pīpis, kur kauliņi krīt.
Ir sapnis par dzimteni zudis
un visu, kas Latvijai svēts.
Mēs zinam, ka postā mūs grūdis
kāds bandīts un nelietis vecs !
Mēs uzspļaujam skanīgām frāzēm
un večiem, kam pravieša balss.
Ir šņabis, ko dzeram bez glāzēm
uz to, ka mums visiem reiz gals !
Lai nepūš vairs pīlītes naivas,
ka vēl kautkur taisnība mīt.
Tik atkal pa veļupi laivas
daudz biedru jau aizairēs rīt.
Ko palīdz tie vārdi un ziedi,
ko liekuļi lišķīgi nes,
ja nokauts ir cilvēkam kādam
tā dzīvais un vienīgais "es".
Mēs nelūdzam to, kas bij vakar.
Daudz ļaunāk var klāties jau rīt.
Vai Staļins, vai Hitlers mūs pakārs,
viens pīpis, kur kauliņi krīt...
^^^^^^######^^^^^^^^^^^^^######^^^^^^^
^^^^^#####^^^^^^^^^^^^^^^^^######^^^^^
^^^^####^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^#####^^^^
^^^####^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^#####^^^
^^####^^^^^####^^^^^^^^^###^^^^^###^^^
^^###^^^^^######^^^^^^^###^^^^^^####^^
^####^^^^^######^^^^^^###^^^^^^^^###^^
^###^^^^^^^####^^^^^^###^^^^^^^^^####^
^###^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^###^
^###^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^###^
^###^^^^##^^^^^^^^^^^^^^^^^##^^^^^###^
^###^^^^###^^^^^^^^^^^^^^^^##^^^^####^
^####^^^^###^^^^^^^^^^^^^^###^^^^###^^
^^###^^^^####^^^^^^^^^^^####^^^^####^^
^^####^^^^######^^^^^######^^^^^###^^^
^^^####^^^^###############^^^^#####^^^
^^^^####^^^^^###########^^^^^#####^^^^
^^^^^#####^^^^^^^^^^^^^^^^^######^^^^^
^^^^^^#########################^^^^^^^
^^^^^^^^#####################^^^^^^^^^ |
|