Tas tāpat kā Alijā Makbīlā.
Es šodien piecēlos kājās, paņēmu savu biroja krēslu un lieliskā atvēzienā iebelzu pa galvu apkopējai. Pēc tam vēl mazliet pastampāju viņas seju ar lietussarga rokturi, izvilku viņu ārā gaitenī un iebāzu viņas galvu tajā spainī ar smirdīgo ūdeni, kuru viņa izmanto telpu mazgāšanai. Noslaucīju rokas un gāju atpakaļ strādāt.
Par laimi, to es pamanījos izdarīt domās. Praktiski es viņu noskatīju ar mazliet caururbjošu skatienu un atvēru logu, lai to smaku ātrāk izvēdinātu. Ciest nevaru, godtočen! |