Šobrīd seju rotā tas mazais smaidiņš, kurš man pašai liekas viens no interesantākajiem manā smaidu kolekcijā. Kā tikko to aprakstīju savam bijušajam pasniedzējam, ļoti uzjautrināts iekšējais stāvoklis, kad tu tikko valdi smieklus, bet skaļi smieties nedrīksti, jo tad uz āru izlauzīsies iekšēji pār malām plūstošais Sarkasma Pārpilnības rags.
Tā nu sēžu te jau labu laiciņu pie ekrāna, klusiņām ņirdzu pie sevis un domāju - Reinītis mani laikam jei bogu nesaprastu. Saurijs droši vien arī uz mani ar šķību aci paskatītos. Pārējie? - nez. Vispār Reinītis pat varētu kādu biezāku vārdu pat pateikt, bet ej nu sazini, moš izmainījies līdz nepazīšanai pa šo laiku.
Karoče, sēžu un apceru vai teikt jāvārdu VIP biļetei uz hokeja maču starp Ženēvu un Berni. Pārdot dvēseli (un ne jau nu ar čeku) vai labāk tomēr jautrākā bariņā ar vietējiem faniem? |
