Ja vakardiena izcēlās ar to, ka šņaucu degunu visu dienu, atteicos līst laukā no mājas un ņurdēju par to, cik dzīve skarbi pret mani izturas, tad šodien jau šķinu iekšā ananāsiņus (sāc ar vienu, grauz visu dienu) un brīnos par to, ko tikko redzēju. Vispār viena ņurdoša diena visa starpā laikam ir jau standarts manis pārceļošanai un aklimatizācijai, tāpēc lūdzams turpmāk manu vaidēšanu vērā neņemt (bet liels paldies visiem, kas ņēma gan vērā).
Vispirmāmkārtām, tā rādās, ka manā mājā šobrīd dzīvo ļoti daudz pazīstamo. Visi uz šejieni atvākušies, jo, šeit atskan fanfaras, šī un blakus māja bija vienīgās kopmītnes rajonā, kas nebija applūdušas. Pārējās joprojām ir vai nu a - applūdušas vai arī b - remontējas. Tā nu visu laiku kaut kāda dzīvība ir apkārt, jo māja ir diezgan pilna. Pat blakus "zālienā" šobrīd tiek novietotas mašīnas (un "zālienā", jo zāle tur bija senāk. pēc plūstoša ūdens mēneša garumā tur pašlaik ir klajš lauks).
Un vispār, no rīta dziedāja putni! Tie ir atgriezušies! Ir patīkama āra temperatūra, saule vairs nededzina (vakar gan sēdēju garajās biksēs un zeķītēs, sūcot karstas tējiņas, bet tas ir norakstāms uz iekšējo temperatūru), gribas iet ārā un spēlēties. Gaiss smuki smaržo pēc kaut kā forša, bet izejot ārā mulsumu izraisa tas, ka...nu, ka nav plūdu. I mean, pēdējo reizi, kad es te biju, man no mājām līdz skolai bija jābrien pa ūdeni virs ceļa un ar smuku straumīti. Un kur ir militārās mašīnas palikušas, kur jūras spēku puiši? Pa ielām braukā mašīnas tāpat kā pirms tam, jo viss ir sauss. Nu labi, tur uz gājēju celiņiem dažas flīzes ir izskalotas un daži veikali joprojām ir pamesti un neizskatās, ka tuvākajā laikā atjaunos darbību, bet visādi citādi viss ir tīrs. Ūdens atzīmes joprojām redzamas uz dažiem žogiem, stabiem un māju sienām, vienas no retajām pazīmēm, ka te vispār ir bijuši plūdi. Man te saka, ka ūdens bijis prom jau pirms divām nedēļām, tātad, ja padomā, ka viņi 2 nedēļu laikā ir to visu novākuši...nu malači, jopcik!
Arī universitāte pavisam tāda mulsinoša bija, ar visiem ķiķinošajiem studentiem pa labi un pa kreisi. Kur palicis klusums un tie daži desmiti cilvēku pa visu teritoriju, kas tur bija iepriekš? Un, un, un...
Un tā viš i, ko tur daudz vairāk. Palēnām jāiegrimst atpakaļ visā. Jo ir taču forši. |
