Pie maniem mazajiem, netīrajiem noslēpumiņiem varētu pieskaitīt to, ka tad, kad man ir ļoti, ļoti besīgi vai arī citādi nu tā ļoti, ļoti, es mēdzu pārlasīt mis Baldiņas yo dienasgrāmatu. Man pat ir izdrukāta, tā, pa ierakstam vien.
"Pāršķīru matu celiņu pa vidu. Domāju, ka meibī beibī izskatīšos līdzināšos mazbikucīt zatleram. Ne vella. Jāmeklē citi veidi, kā kļūt par prezidentu. Un izskatījās arī sūdīgi."
Viņa paspēlējas ar manu realitāti un atliek to atpakaļ mazliet krāsaināku. Kad izaugšu liela, gribu būt tāda, kā viņa! |
