Manai dzīvei piemīt spēja pagriezties pa 180 grādiem pāris dienu, pat stundu laikā. Un tad vēlreiz pagriezties. Un vēlreiz. And again and again and again. Whirly whirly whirly whoop!
Tas ir tāpat kā dejā. Man patīk salīdzināt savu dzīvi ar dejošanu. Kad mani izgriež zem rokas, tas liek sirdij ietrīsēties mazliet straujāk. Dejā vada vīrietis un, ja es spēju viņam pieskaņoties, ir labi. Soļi, ritms, rokas uz maniem gurniem un elpa uz kakla. Vienkāršās spēles. Taču, kad nav kāda, kas vadītu, es paceļu rokas gaisā un griežos uz riņķi tik ilgi, līdz galva apreibst. Whirly whirly whirly! - es gribu, lai Tu pienāc man klāt un samīļojot tā jauki uzsmaidi tad, kad es, tiekot līdz tuvākajai sienai, noslīgstu zemē un sāku raudāt, jo galva taču apreibusi no šīs griešanās. Tas taču ir tāpat kā dzīvē, ne. As simple as that. |
