jeb ceru, ka šoreiz māsa neatnāks un nenodzīs mani no datora tad, kad es ir jau sākusi rakstīt kādu gudru bet nejauku domu.
Vispār par daudz datora, tā kā vaidzētu veseļoties un gulēt, bet nevar mierā gultā nosēdēt. Ja nečuč un nedara neko citu prātīgu, tad atliek vien dators. Ik pa laikam atnāku paskatos, kas te virtuālajā pasaulē notiek, un nosecinu, ka nekas nenotiek, visi pa saviem darbiņiem kaut kur nolīduši. Bet man tā gribējās, lai kāds sapaijā galviņu, pasaka "ak tu nabadziņš" un samīļo. Še tev! Čāpo tik tālāk saulīt.
Gribu klēpī un gribu lai mani samīļo!!!