mazs

"Another sleepless night"

Mon, 02 Sep 2013 18:18:33 GMT

Not as bad as the title suggests. Actually got 4h of sleep. I guess I should stop drinking coffee in evenings. Even if its 'just' the instant one.
But then again I had a weird mood. Bit of thoughts bubbling under the surface. All new stuff that is hard to come to terms with for a such habit person like me. Good company (special people) helps to keep the spirit up even in such nights.

And 4h are better than 5 or 6h.

Auzas

Fri, 28 Jun 2013 04:40:07 GMT

Nu, dumjā meitene iebrauca auzās. Par sekām (pāris soļus uz priekšu) nepadomāja? Nē. Netbilstoši uzvedās/rīkojās? Jap.
Tagad jādomā cik dziļās auzās esmu un kā no tām tikt laukā.
Wish me brain and realization that only I'm just on the edge of that oat field!

oh dear.. & aii..

Jūras prieks

Mon, 27 May 2013 19:32:00 GMT

Es redzēju jūru. Atrādījos viņai. Tā sajūta, kas pārņem mani, kad vien 2 minūtes ir braukts pa meža ceļu gandrīz gar pašu jūras malu. Balons krūtīs un dīvains smaids ielīst sejā. Mans jūras prieks. Un viss pārējais arī. Glāstoši ābeļziedi, smalks lietus, mežonīgi gliemeži, neredzamais varžu koris, viens slinks, viens rosīgs un doma no zemapziņas, ka es tā varētu.

Un šo visu šovakar uzkūla Bryan Adams.
ai :)

mazliet vairāk nekā..

Sun, 14 Apr 2013 20:14:24 GMT

Man reiz (diezgan nesen) pateica, ka man jāpasaka lietas skaļi. Un nekādā gadījumā ne klusībā pie sevis. It kā zinātu, kādas sarunas risinās manā galvā klusākos brīžos. Mēģināju, nesanāca. Mēģināju, nedarbojās. Mēģināju, nebija forši un tāpat neticēju. Ir grūtības pateikt skaļi. Varbūt ne gluži tāpēc, ka skaļi. Bet tāpēc, ka tāpat. Jāpasaka uz āru - nevienam. Bet.. Tam kam sakāmais domāts, tāpat negribu teikt. Varbūt uzrakstīt? Par to, ka dikti sāpēja, par to grudge, kas acīmredzami vēl sēž iekšā. Par gļēvulību. Par šo ideju Saule teica, ka gaidīšu atbildi. Nevajag. Mans arguments - ir mazliet vairāk nekā mazliet dumji, ka vēljoprojām I`m holding the grudge. Un vēl dumjāk, tas, ka "a, ko padomās?".
Bet es zinu, ka tas ir jādabon ārā. I have to let go. I have cared more than enough. Maybe I should not care this time. As if I will see you again.
For me. This time.

I`m weird like that.

neveselo vakaru domas

Sun, 03 Mar 2013 22:43:36 GMT

Sometimes I do wonder..

Slimošana vienmēr ir nobīdījusi manu domu gaitu uz citu pusi. Kaut vai tikai tāpēc, lai saprastu kādēļ sāku slimot. Kas bija jādara citādāk.
Nesen sāku domāt un bozties par to, kas nav kā gribētos - ka nepatīk. Īstais jautājums būtu - kāpēc nepatīk. Un arī prasītos precīzāki 'kas' formulējumi.

Today I said to myself - don't take things for granted. I think I actually started to demand things in my head.

There is a smile on my face. And I feel good inside. That is what you should stride for.

I heard this piece on the phone. It resurfaced just now. So - enjoy.

Dienas piedzīvojums

Mon, 14 Jan 2013 13:22:40 GMT

Gandrīz noģībt sabiedriskajā transportā ir tizli. Pieļauju, ka noģībt būtu vēl tizlāk. Bet, nu, par laimi, tas man negadījās.
Sen piemirstas sajūtas. Kad lēnām un neapturami paliek tumšs, bet galvā - damn, damn, damn.. stay conscious! Not happening! Bet notiek gan. 2x nomest somu un cimdus zemē. Bet tas laikam palīdzēja, jo tumsā meklējot cimdus jāpavada vairāk laika. Un kompakta atrašanās tuvāk zemei, laikam palīdzēja.

Mans minējums ir čābīga asinsaina vai vēderniķi. Vai, ja tā padomā.., to kombinācija.

Bet nedēļas nogale bija forša :)

Ans. : Grey

Mon, 07 Jan 2013 22:03:38 GMT

I said - I won`t let my thoughts overwhelm me. But here we go. A comment, and I`m freaking out again.

I will not write everything here. Still afraid of letting the world know too much.

But after some time and calming down the answer came - grey. It`s for myself, not anybody else.

Because I still can't let the thoughts go. `Cause they do not wonder jet, they try to impersonate an express train. And that will shatter me in to billion pieces. And I don`t know what will be left after that.

Let the things be. Cause it feels good.

Side note : lately I feel the pain.

Cieši apskāvieni

Sat, 22 Dec 2012 10:25:55 GMT

Var teikt, ka tā ir mana vājība. Cieši jo cieši apskāvieni, nēsāšana, fizisks kontakts in general.

Jā.. man vienkārši gribējās to pateikt. Pārējais vēl ir tāds nenoformulējies un 'pajēls', lai to skaļi pierakstītu.

:)

What if..?

Sun, 16 Dec 2012 22:31:29 GMT

Baigās domās uzmācās ar What if..? What if it goes, what if doesn't, what if nobody likes, what will they say, why do I think like this ..? And so on.

Es zinu, ka jāatslēdz domājamais. And just enjoy the moment. I can do that sometimes.
Can't I?
I think that some stuff from my past is still haunting me (I mean I let them do that..). And it comes to the thinking and thinking that I can't just enjoy, cannot not think, not be responsible for everything, not be in control. I wanna let go, let my brain just wonder, and my heart and/or other body part be in control.

Will see where it goes.

piezīmējamā dziesma

Sat, 08 Dec 2012 19:57:18 GMT

Šovakar gribas vien piezīmēt šo dziesmu. Dzirdēju pa radio. Kaut kā iekrita sirdī. Nezinu kāpēc sasaucās ar šovakara sniega noskaņu.

Viss.

unjustiefied hopes

Tue, 04 Dec 2012 23:44:02 GMT

Sapnī nevienu neredzēju.
Un starpcitu viss pagāja tieši tā kā es domāju. Lots of obsessing before. A really nice evening. And whole bunch of unjustified hopes that crush your spirit. And in the end a bit of annoyance of myself for those hopes and a little sadness, because it is as it is.
And so it is - no love, no glory. meh.

We have come full circle. Es nezinu.. Varbūt bija labāk, kā iepriekš. Bez visiem tiem piedzīvojumiem.
Bah, humbug! I feel sad this evening :/.

Emocionāla bedre

Sat, 24 Nov 2012 11:24:03 GMT

Šīs bija pāris ļoti labas dienas. Jaukas sarunas, uzvara cīņā, Draugs atbildēja, tikai vienu ziņu, bet :). Māsas doktors, kaimiņš/profesors paspieda roku :D, nesot māsas puķes jutos kā skaistuma karaliene, mēs pamājām Egonam, Egons pamāja pretī :D. Vispārējs pacilāts garstāvoklis.
Bet, nu, mana oma atkal viļņojas. Un šobrīd velk uz kārtīgu bedri. Un man neko vairs negribas. Arī bezdarbība nepalīdz manai "I think too much" problēmai.
Gribu ielīst spilvenos un kārtīgi izčīkstēties. Bet es zinu, ka tas nepalīdzēs un neko nedos. Bet gribas tik un tā.
Self pity session :/. Make it go away.

my way or no way? Think about something else. And stop obsessing!! For a Gods sake!

Fun of it

Mon, 19 Nov 2012 22:03:24 GMT

Do I fear of rejection? I would definitely be sad/disappointed. The question is - will the other side agree to go through with it. Just for the fun of it. For the potential fun of it.
Meh. I think I think too much.

This is the year of music :)

Vakara draugu citāts:

Fri, 16 Nov 2012 23:49:38 GMT

"Kam man ienaidnieki, ja man ir tādi draugi!"

Ja cilvēks pasaka, ko tādu, tad tu saproti, ka viņam ir patiesi labi draugi. :D
Un humora izjūtai droši vien arī nav ne vainas.

Kad sākas filozofēšana, ir skaidrs - ir pārāk vēls un jāiet gulēt :).

Wed, 14 Nov 2012 23:24:46 GMT

What now? (when the excitement has ended) - turpināt dzīvoties un meklēt nākošo source of excitement.
Jebšu check viens no pieciem. Nedomāju gan, ka būs vairāk. Vienīgais, jātiek galā ar šo pašu. Tā, lai man pēc tam nav grūti. Jā - egoists. Kas cits par mani vēl piedomās..
Un tad jāizdomā, ko īsti gribas.

Un par ko tu domā vēlos vakaros?

Sometimes I would like to talk to you, Draugs. But then again, at the "before" times that was all I did - I talked and didn't give you nothing back. And now I am not able to talk to you anymore. And I miss that.(Selfish again.. and a bit sad) Siting with you next to me, and you just smiled and listened to me telling you my stories. And that was all I needed to get some confidence back, to feel better. Happier. I wish I would have done something in return for you.

Thank you. (less than three) (jebšu <3 )

Off to bed! It's late and bit too sad.

what now?

Tue, 13 Nov 2012 19:27:18 GMT

The excitement is over. What now?
Now there is the spiteful and pouting phase. What to do with follow up?
Let's just see how I feel tomorrow.

And the circle of emotions is almost finished. At least I enjoyed the excitement.

Continue

BAM! Music!!!

Mon, 12 Nov 2012 22:16:49 GMT

Nesen Sauļa prasīja, kas mani iepriecina. Es atbildēju, ka gaismiņas. Bet tā bija pārāk bērnišķīga.. neatbilstoša, iemeslam, kādēļ tika jautāta, atbilde. Šodien tā - BAM! Mūzika! Most definitely MŪZIKA. Ja sāk domāt, var saukt vēl - cilvēki, daba.. un vēl..
Bet šodienas stāsts ir par mūziku. Jo ik pa laikam uztrāpu uz fantastikas mūzikas radītājiem, izpildītājiem. Un tas mani aizkustina līdz sirds dziļumiem, liek kustēties un dungot līdz, vērt ciet acis, and I get sooo excited! It kā būtu laimējusi miljonu.
Un šodien atradu vēl vienu zelta dzīslu. Bija tik grūti atiet no Ytube, lai turpinātu ieplānotās dienas gaitas. Paspēju paspiegt un palēkāt. Un līdz pat vēlam vakaram saglabājot savu ietekmi pār mani.
I love what I hear. I love how it makes me feel.

Un man arī patīk konkrētu cilvēku balsis.

But in mean time - enjoy the blessing they call music : (look them up, tell me what you think)..

Sapnis nr 2

Sat, 10 Nov 2012 23:23:28 GMT

Vakar bija grūti iemigt. Domas nesās mežonīgā ātrumā un nebija stūrējamas. Kādu brīdi pacīnījos, līdz izdevās atslēgties.

Toties pēc tam sapnī redzēju draugu. Nu, to pašu, ko dzīvē neredz nemaz, bet sapņos - ik pa brīdim. Un šoreiz viņš bija atgriezies un es dabūju viņu satikt un kārtīgi samīļot. (te tā arī neierakstīju iepriekšējo sapni par draugu, kas starpcitu tika nosapņots salīdzinoši nesen. Tajā sapnī es pa gabalu redzēju, ka viņš atgriezās un tika sagaidīts kā slavenība. Bet tā arī nesatiku, jo pēc tam, kad nolēmu nelauzties cauri žurnālistu un fanu pūļiem, sapnis beidzās un es pamodos.) Un atkal es sapnī priecājos. Un pamostoties nopūtos. Sapnis ir un paliek tikai sapnis.

Tādas tās lietiņas.

Sak`, par ko var runāt vēlos vakaros ar nepazīstamiem cilvēkiem?

Thu, 08 Nov 2012 20:40:38 GMT

Kad mūzika pieklust, var dzirdēt kā ārā līst. Auksts ūdens bungo pa skārda jumtiem. Paralēli iet vēlas un mazliet bezmērķīgas vakara sarunas. Kas mēģina likt aizdomāties, par to kāpēc tās tiek veidotas.
Ļoti vēlos vakaros, kad sadzeras cukurūdeņus, vairums lietu šķiet daudz prātīgākas un jēdzīgākas.

Un visam pāri liepas/kumeļu tēja un stundu divdesmit dance mix, ar iespēju uzspēlēt - "izklausās pazīstams". Ak - arī divas adatas, zils diegs un jau kuro reizi - man šis kaut kā nepatīk (trr..).

Lets just see where this all goes.

Keep watching skies..

Tue, 14 Aug 2012 18:07:31 GMT

Es varu runāt tikai par to, ko varu. Man nav tā, kas citiem. Tāpēc nevaru piedalīties tajās sarunās. Varu tikai klausīties. Nu, var jau arī neklausīties. Tajās lielo cilvēku sarunās. Un ik pa laikam, īstenībā - gandrīz vienmēr, sajūtās, kā jau ar sarunas sākumu, baigi krakšķēdama zeme atveras, un tas, kas sākumā bija plaisa, beigās ir pārtapis par pašiem savu lielo kanjonu. Stāvot otrā malā, varu tik vien kā klausīties un māt ar galvu. Es gribētu palikt tajā paša pusē, kur runātājs. Bet es, rādot debesīs, saku :"rūsa!.. Nu zibens bez pērkona. Tā ir rūsa! Nezkāpēc neviens nezina šito.." Pēcāk iekšēji sakožot zobus un nokarot galvu zinu, ka varu tikai klausīties. Runāt es vairs nevaru.
Pienāks diena, kad vairs nebūs drosmes pacelt roku pret debesīm un ievilkt elpu sakāmajam. Svarīgākais ir saglabāt spēju pacelt acis, lai ieraudzītu.

Vajadzēja būt bērnišķīgi sajūsminātam ierakstam par kosmiskām parādībām un visādu apstākļu sakritībām. Bet tas atnāks vēlāk.

Par :

Mon, 13 Aug 2012 19:17:25 GMT

Vajadzēs uzrakstīt. Par aukstumu. Par piedzīvojumu sajūtām. Un galvenais - par pirmo īsto zvaigžņu lietu. Everyone should see one.
Gribu - project: thoughts from places.

pazudušie

Wed, 04 Jul 2012 20:05:05 GMT

What do you say to that. Piesieties jau zudušam cilvēkam, kas tieši tagad taisās pazust pa visam. Lai atkal atcerētos un sikti sailgotos pēc cita zuduša cilvēka. Un pat dziesma ir tā pati.

Ko gan tas nozīmē?

Vesels bars domu par cilvēkiem, kas bija ļoti intensīvi, tad vairs ne, un tad turpina būt kaut kur paralēli, kaut kur tālāk. Nesasniedzami. Ar vai bez šķirbas durvīs pa kuru uzmest aci. Citiem vārdiem - teorētiski ir, bet praktiski - man - nav.

Vēl vairāk domu.

līdz malām pilns

Mon, 02 Jul 2012 21:00:11 GMT

Piesmēlos pilna ar mūziku. Pilna ar pozitīvām sajūtām. Bet pārsteidzošā kārtā ļoti rāmām. Ne tādām - jump up `n down!! Plūstošām. Iedomājies šķidru gaismu. Šobrīd gan neticas, ka biju. Ka dzirdēju. Šķiet, ka rīt pamodīšos un domāšu, ka tas bija tikai sapnis.

Hyperventilation wants to visit me. Oh boy...

Bet nu gan. Uzlikt nenodziedāto dziesmu. Un pēc tam, to, kas jau visu dienu skanēja un vēljoprojām skan galvā.

Dikti forša pirmdiena :)

īsākās nakts pārdomas

Wed, 20 Jun 2012 20:26:29 GMT

Dreaming about the things you cannot get. Striving for the things you cannot reach. Wanting to impress the people that there is no use to.

What is the thing I do not see? Because there must be something standing right in front of me. Something a part of me don't want to see?

What if that is true?

Piecu faktūru rabarberi

Wed, 06 Jun 2012 19:27:51 GMT

Pasapņojām. Pietiek. Tagad jāiet gulēt..

p.s. šovakar redzēju Egonu Reiteru, gandrīz iespiedzos, tad sakautrējos un autogrāfu nepaprasīju.

p.p.s. virsraksts ne par ķeksi.