| 10:38p |
karstumbēdzes stāsti Kuldīgā
Ja jau gandrīz kā apsolīts, jāraksta ar būs. Piedevām gribas ar` ko kārtīgu uzdrukāt. Lai tas būtu stāsts par Kuldīgu. Un ja labi veiksies, varbūt būs arī stāsti.
Tā.. sešpadsmit deviņpadsmit, tāda paplašināta nedēļas nogale - mans pirmais mēģinājums bēgt no karstuma, jo pilsētā galva nestrādā. Labs attaisnojums, kas tiešām darbojas. Ar nelielu māsas atbalstu ir uz kurieni bēgt. Stāsts sākas ar ļoti agru rītu, lai izvairītos no vismaz divarpus stundām 30 grādos un autobusā. Neieslīgsim sīkumainās izjūtās par naktīm, kas ij nemēģināja atdzist tālāk par 24grādiem. Citiem vārdiem pus10tos esmu Kuldīgā un kā izrādās jaunā AO ir tīri jauka ar ļoti piedienīgām labierīcībām :), kas nav mazsvarīgi. Gaidot privāto transportu pat neapmaldījos pilsētas svētkos un atradu Ventu. Tādu nenormāli jauku vietiņu. Super skats - pa kreisi vecais ķieģeļu tilts, pa labi Ventas Rumba. Soliņš sataisīts un ēnā :D, ko vēl var vēlēties?! Dies ist ein wunderschones platz!! Kā teica pavecāks vācu turištas pāris. Un blakus nelielā piemājas pagalmiņā ganās zirgs. (ko es tur teic par tiem sīkumiem.. :D) Diena nobeidzās ar govju dzīšanu un jūriņu ar mēģinājumu nenovelties no stāvkrasta rāpelējot lejā un augšā. Turpmākās dienas piepildīja secinājumi par to, ka mežā ir ļoti maz melleņu un nav viegli lietainā laikā bradāt pa slīkšņām. Atklāju kā izskatās rūsa. Nevis Fe2O3, bet zibināšana bez pērkona grāvieniem. Zināju, ka tāda lieta ir. Bet vērot to vismaz 2h no vietas bija pagalam interesanti. Nepārāk izdevusies zaļumballe. Tad visādi sīkumi un es mājās dodas viens pats ar autobusu kas brauc caur visurieni. Apmēram tā kaut kā.
Šobrīd man dikti velk uz miegu. Šorīt cēlos agri, skrēju stenderēs un neturējos kājās, lai klausītu saprāta paliekām un dotos mājās, atkal :D. Es autobusā pat migu ciet, piedevām morālās paģiras. Arī šī pagarinātā nedēļas nogale tika veltīta bēgšanai no karstuma. Toties tiku pie stādāšanas. Sen nebiju gatavojusi tādus kvantumus ēdiena.
Bet nu gan brīvdienas ir beigušās. Tāpat kā visi muļķīgie scenāriji. It kā jau labi (par to otro vairāk, jo par brīvdienu krājumu izsīkšanu nu nekādi nav iespējams priecāties), bet tomēr skumji. Tāds nepavisam ekstrēms nobeigums. Njā..
Labi, miega mices. Čučumuiža gaida mani. (hah! un pa radio neskan nekas cits kā vien tik ļoti pieskaņotais Stings.. eh..)
Current Mood: saskumis
Current Music: Sting - Shape Of My Heart |