| 10:36p |
Uz Tukumu pēc smukuma
Ir tāds teiciens. Bet es teicu, ka Tukumā neesmu bijusi. (varbūt esmu, bet neatceros). Bet tagad gan esmu pabijusi noteikti. Vakar dodoties mājās ar autobusu, kas brauc caur visurieni. Beigās jau sāka apnikt braukt. Lūziens nāca (uz es transportā neguļu, kur nu vēl viena pati!!). Piedevām visādas skumīgas domas par tēmu. Mājās bija pavisam dīvaini. Nevar saprast.
Augstāk minētais sanāca kā tāds jauks ievads stāstam par maniem piedzīvojumiem bēgot no karstuma. Bet dīvainais garstāvoklis turpinās, un nesanāk uzrakstīt stāstu pavisam no sirds, lai kā arī gribētos un mēģinātu. Atstās rakstīšanu uz citu dienu, ar cerību, ka tas nepazudīs, kā parasti pazūd atliktās lietas.
Iekšā sēž doma - ka varbūt nevajag? ka nebūs labi. Iespējams, ka es vienkārši baidos. Bet es jau neko nedaru. Šķiet, šis nemaz nenotiek pēc ierastiem scenārijiem. Ja vēl būtu pamats skumt. Apjucis. Tāpēc, ka nekā nesaprot.
Current Mood: skumīgs
Current Music: vakara dziesma - Shape Of My Heart |