| 12:00a |
seni ne veci
Tikko tīrot senos (gribēju rakstīt vecos, bet par tiem īsti nevar teikt veci (apvainosies vēl!)) epastus (man pa reizēm uznāk tīrīšanas mānijas (par tēmu - karmas, čakras un tie tur fen šuī?)) nu, protams, ka senos epastos var atrast visādas vecas vēstules. Palasot tās šķiet, ka tas viss ir bijis tik šausmīgi sen.. Tik šausmīgi vēl nav, bet nu jau velk uz to pusi. Skola, klasesbiedri un tamlīdzīgi. Toreiz bija visādas domas un uzskati, kas bija absolūtā patiesība un tas nekad nemainīsies. Tagad.. patiesība tā vēljorpojām bija, bet daudz, kas ir mainījies. (starpcitu, man tagad galvā uzplaiksnī atmiņu kadri ar skolas laika notikumiem, piem., starpbrīdī atbalstījusies pret sauļas plecu, pīkstu (un kaitinu viņu) par sajūtu, kas mēdz būt pēc pārāk labiem pasākumiem - vairs nav tik labi (mēs to nosaucām par morālajām paģirām (labā - mūsu nozīmē). Un tagad vēl arī vārdi par to, ka mani jāsūta atpakaļ uz laukiem un jāpatur tur, jo no svaigā gaisa priekā staroju.) Vienas lietas nomaina citas. Citas nāk klāt. Un vēl citas iet prom. Jebšu "Mēs atnācām un kāds aiziet, Tad mēs aiziesim un nāks cits, Un tā tam, tā tam būs griezties, Kamēr pasaule sev vēl tic" [PV - Uz mola] (neklausos, bet atceros) Tad jau atliek vien ticēt?
Eh mani labie cilvēciņi.. Kas jums ir mainījies pa gadiem? Un kādas atmiņas jūs silda šādos seno epastu (u.c.) vakaros?
Kāds varbūt teiktu - nostaļģija. Bet man vienkārši patīk atcerēties labas lietas. Pasakas un jaukos stāstus.
Current Mood: aizdomīgs
Current Music: ping pong |