| 11:42p |
vēl mazliet
Kā būtu iziet un pasēdēt kaut kur ārā. Derētu sabīdīt plānus.
"Apsveicu tā un tā.. Nu, jūties veca?" Tā mani šodien vairāki cilvēki sveica. Man būtu jājūtas? Es nejūtos veca. Jūtos priecīga. Mazliet apsveikta. Matu dēļ, arī mazliet citādāk. Bet savādāk, ne. Vispār, ne jau vienā dienā cilvēks paliek vecs. Tas, manuprāt, ir process. Ilgstošs. Domāju, ka pa gadu var palikt vecāks. Bet tā viena diena, kad to pamana, tā ir sakritība. Varbūt šajās dienās par to vienkārši tiek domāts. Jaunie gadi, jubilejas, visas apņemšanās, solījumi. Tā vien šķiet, ka nolemt kaut ko vienkāršā dienā ir neinteresanti - pat nepieklājīgi. Tur tak vajag kaut ko apakšā! - tā pārējie. Bet es padomāju, kāda jauka, parasta diena, kā lai padara to īpašāku? Tā vienkārši. Mēdzu pati savā galvā ieķiķināt par dažādām lietām. Piemēram, skolas laikām citiem daudz interesēja kas ir tas un kāpēc nēsā to, un kāpēc šādi? Tā nu pati sev izdomāju kādu leģendu. Ja kāds pajautāju, man bija par ko ķiķināt, bet tāpat atbildēju - vienkāršs gredzens, ķēdītē nēsāju, jo ir pa lielu, īsti neder nevienam pirkstam. Pa galvu skrēja manas leģendas, stāsti, ko citi vēlētos dzirdēt. Ne jau tāpēc, ka interesētu, bet lai būtu par ko paklačot un izlikties, ka zinam šo to tādu. Tiem kam interesēja, uzzināja īstos stāstus, sadomātās leģendas un vēl.
Tas ir mans skatījums uz to visu padarīšanu. Stāsti nav par ar gredzeniem slēgtiem solījumiem klinšu virsotnēs ar krācošām jūrām pakājē. Tie ir par 7cm skrūvi, kas atrasta karstas vasaras dienas jauki pavadot pludmalē. Skrūve, starpcitu, man vēljoprojām ir.
Current Mood: Priecīgs
Current Music: šis un tas |