| 12:54a |
vārds pa vārdam
Piecdesmit četras sekundes un manas domas raisās, un pēc varoņseriāla - pa lielam. Bet loģiski, ka tā. Es klausos Milow un ir pavēls. Cik gan interesanti, kāpēc tā notiek. ('maza' atkāpīte - domās sakot vārdu 'loģiski', prātā nāk sīko_laika atmiņas, kad topā bija tādi vārdi kā lōōģiski un obligāti. Laiki, kad sīkāko māsīcu varēja raksturot ar vienu 'obligāti' pareizajā izteiksmē un visi izsmējās kā kutināti. Otrs vārds paliek man, vismaz es ievēroju, ka to lietoju diez gan intensīvi. Bail pat iedomāties kā tagad pasprūk pa kādam '-ojošamies', mani kaitina tādi vārdi. Skolā gandrīz visas ar augstu intelektu apveltītas personas tādus lieto. Man labāk patīk palīgteikumi, pat jā tās ir 5 rindiņas teikuma. Nu labi, trīs. Ja tās tiek pārsniegtas, tad tiešām jāpiedomā kāda komata vietā punkts. Un divi divarpus rindiņu teikumi izskatās ļoti pieklājīgi. (iekšējais matemātiķis ierunājās :D)(strapcitu kā ir ar jums? Patīk rakstīt skaitļus ar cipariem vai vārdiem? Vai kā kuro reizi? Un kā kuro reizi?) Esmu ievērojusi, ka man vispār pēdējā laikā fascinē vārdi. Pavisam vienkārši, bet tie pievērš sev manu uzmanību koķetējot skanot man galvā vai rādoties acu priekšā. Piemēram, šodien minot zviedru mīklu sastapos ar tādu vārdu kā "tauva". :). Tepat kaut kur mētājās rūtiņu lapa (starpcitu arī par rūtiņām es varētu parunāt :D, bet paliksim pie valodas), uz kuras es pirms kāda laiciņa pierakstīju tādus vārdus kā 'ķobis' un 'ķocis' (labi, vairs nemētājas, laikam izmetu, toties atradu citu uz kuras sarakstīts kaut kas vāciski. Būs ko palasīt.) Zinot, ka tāpat neviens neveido dialogus, tas gan man netraucē. Varu parunāties pati ar sevi, no problemo. Jautājums ir par jūsu 'īpašajiem' vārdiem, sauksim tos tā. Tiešām mazā atkāpe beidzot beidzas.)
Lielās domas ir kārtējo eksistenciālo jautājumu čupas (arī foršs vārds :)). Par to kāpēc daru to, ko daru. Ko darīšu pēc tam. Un tamlīdzīgi. Starp piecdesmit četrām sekundēm un rakstīšanas sākuma nonācu pie fiksa secinājuma, ka neesmu dumpinieks (bet secinājumā bija cits vārds, kurš, nu, ir aizbēdzis, bet galvenā doma ir apm. tāda) acīmredzot.
Sāku domāt, ka drukāju par daudz. Laikam atnāca vaļā. Lai arī kā es tagad gribētu pasmaidīt, nezinu vai tas ir labi. Tiem, kam vajag sapratīs par ko es domāju. Iespējams.
(.. Domāji, ka es tev stāstīšu? Ja? Ja!? Domāji, ka varēsi līst manā dvēselē un analizēt? Ja? Ha! .. Ja vēlaties ar mani sazināties, rakstiet uz ****@****.lv vai zvaniet, vai arī nezvaniet. Faksa man nav. - kopīraits = māsa, mans radošais darbs literatūrā.) (šis citāts vienk. ideāli saskan ar pēdējo domu. Ah! māsa ir ģeniāla! Am soo proud.)
P.S. vāciskā lapiņa runā par garšīgām lietām. & dievinu Milow. xoxoxo - blowing kisses to UTube.
Current Mood: runātīgs
Current Music: City is on my side |