| 11:46p |
bez ai
Tikko atcerējos par šejieni. Gandrīz aizmirsās. Šodien tāda diena. (..)
Nu jau gribējās uzrakstīt/pateikt "ai" un atmest ar roku, nerakstīt vairāk. Nenāk uz āru nekas tāds, ko gribētos rakstīt. Padrūmi tad sanāktu. Līdzko domās tas ai pateicās un piere saraucās, atnāca domas, par citiem ai, un kā reiz viens teica, lai es tā nesakot. Labāk, lai pastāstot par to. Tas ir ai, pēc kura pagriež muguru un aiziet no tēmas, tā nepārāk pozitīvi. Kopš tās reizes, kad gribās teikt tādu ai, netikai runājo ar to vienu, pazib smaidiņš un ai nesakās. Arī šoreiz - ai vietā atnāca jauks stāsts par manām attiecībām ar šo izteicienu. Ir kas pateikts. Un esmu apmierināta ar to, kas šodien te sanāca. Rakstīt rakstīšanas pēc nav mans lauciņš. Atcerējos vēlvienu savu domu, ideju par stāstiem.
Klausos šodienas rakstīšanai uzlikto Josh Groban. Viņa Silent Night ir tik mierīga, ka gribējās klusi uzlikt pa visu māju, jo nez kā būtu pie šā aizmigt.
Es miegu ciet klusumā, (ja neskaita visu, kas notiek galvā, var skanēt arī mūzika) bet kopumā zinu tikai 2 gadījumus, kad ir aizmigts pie mūzikas. Reiz, pie klusa radio SWH, bet tas tikai tāpēc lai, noslāpētu tukšās mājas un āra trokšņus, kas pēc apgalvojumiem ir diezgan biedējoši. Un daudzas naktis sen sen laukos migu ciet WL, legālās kasetes, ko māsīca laida uz riņķi un riņķi. Acīm aizlipušām, pusnemaņā, bet vēl gribas dungot līdzi. Tas bij tik jauki :). Šķiet, ka vēl tagad uzliekot kādu dziesmu no tā albuma, es mierīgi pateiktu, kura būs nākošā.
Sanāca tīri jauki, vēl jaukāk (vairāk) nekā tikās ap šī post`a rakstīšanas vidu.
Current Mood: nomainījies uz labāku
Current Music: Josh Groban - Silent Night, Little Drummer boy u.c. |