| 11:11p |
Apelsīnu dienas cerības
Graužu apelsīnu, klausos Milow (es zin`, es zin.. mana meditācijas mūzika, ja to tā var nosaukt. Un apelsīns novērš uzmanību. Ņamma) un rakstu. Sagribējās noraksīt šī vakara domas. Jo gribējās, lai ir, bet domāju, ka nebūs. Un tā man pa galvu sāk skraidīt visi gadījumi, kad ir gribējies un nav bijis. Precīzāk, skraida sajūtas, kas no tām reizēm ir palikušas pāri. (apelsīns beidzās pēc 2 dziesmām) To nevar nosaukt īsti par vilšanos. Varbūt pie vainas ir gribētās lietas pieņemšanu par jau esošu, noteiktu. Pēc tam ir skumīgi. Gribās aizdomāties, izdomāties. Lai arī pēc šī nebūtu tik skumīgi, lai varētu tikt cauri vien ar nopūtu un plecu paraustīšanu. Es gan nedomāju, ka šoreiz tā varēs. Šī būs tā reize, par kuru vēlāk vēl iedomāšos. [..] Tikko galvā ienāca doma (tā jau viņas man tur kopā ar sajūtām pastaigājas, kā pa tādu parku ;) ), ka jāatrod, kas mani saista, un, izplūkājot to pa kušķīšiem, varēs šo to saprast un visdrīzākais paliks/būs vieglāk. Bet par to ir jāpadomā. Kas un kāpēc. Tas gan nav skaļi domājamais gabals. Šodien tas gan nez vai varētu izdoties, jo domājas par zīmējumu, par ziedu rakstu un citiem rakstiem, ko derētu nošpikot, un tad vēl bariņš ikdienas raižu.
Ziniet, ko man atgādina apelsīni? Apelsīnu sezonu - ziemu, sniegu un Ziemassvētkus, ko gan parasti savā varā paņem mandarīni :). Tad laikam Ziemassvētkus mazāk. Un es tagad smaidu.
Varbūt tomēr jāpadomājas. Varbūt rīt izstāstīšu kā sanāca.
Current Mood: galīgi aizdomīgs
Current Music: Champaign Supernova |