| 11:28p |
izrakstīties no salšanas
Atcerējos, ka gribēju izlasīt vienu ierakstu no šitenteienes. Tas nekas, ka neatceros kādu, par ko. Nelasīšu. Kā gan es varu atrast to, par ko gandrīz neko neatceros.. Palasīju citus pavisam nesenākos ierakstus (lasīt - pirmā lapa). Kas starpcitu ir nepiedodami reti. Aptrūcies pierakstāmu izjūtu. Ir lietas, kuras šķiet nevar pierakstīt. Iemūžināt vai atklāt. Domas līdz rakstāmgabalam nenobriest. Tikko gan gribējās rakstīt, uzrakstījās bišķis. Bet īss. Un tāpat kā uzrakstījās - izdzēsās. Un tad es atcerējos, palasījos un mani pārņēma pazīstamās sajūtās, kas pāriet grūti apturamā vēlmē, vajadzībā uzrakstīt. Un te nu es esmu un rakstu. Tas starpcitu palīdz. Reiz, nepārāk sen, mani parmāca pavisam nelabas domas, kas sagrāba visu, visu man iekšā. Lielais melnais. Galvā pazibēja izmisīgi vārdi par to, ka ir jāizdomājas no tā visa ārā, citādi varu sabrukt zem tā visa. Un izdomāšanās ārā izpaudās domu gājiena pierakstīšanā. Tas ir saglabājies. Domas atlaidās.
Šobrīd man nevajadzētu būt ne tuvu tādām sajūtām. Jo pēc vaiku ilgiem laikiem sanāca apmainīties vārdiem. Nopietnais palika aiz logiem, izvērtās muļķīgās runas. Bet tam visam apakšā bija smaids un sajūsma par atkal redzēšanos. Cause I really did miss you. Pareizāk būtu teikt sajūtu atblāzma, jo mēdz šķist, ka tas viss ir gaistošs sapnis, kas ar dažām apziņā iekarotām strēlēm, jaucas pa manu galvu, mēģinot izlikties par realitāti. Sapnim izdodas, jo tagad izlaušas pa klusam smaidam, bez vārdiem :). Nu atmiņas jaucas. Paldies.
Orģinālais ieraksts bija aukstuma izprovocēts. Rokas salst. Cauri austiņām izlaužas pa lietus pakšķim, kas rada arvien lielāku vēlmi ieritināties segā un iedomāties, ka ārā plosās vasaras negaiss, kurā tikko saliju, bet nu ir silts. Citiem vārdiem - ir auksts, pavēls un sveces būs nosvilinājušas visu skābekli istabā.
"You don't know, you don't know anything 'bout me. Anymore .."
vakaram atbilstošs dungojamais :)
Current Mood: aizdomīgs / :)
Current Music: Milow, Milow :) |