mazs' Journal

tīmbildings
Ai kā es baidījos. No tā, ka viss izvērtīsies tā kā reizēm mēdz izvērsties. Bet nu izdzīvoju. Bija pat ļoti forši. Sākumā visi tādi paši par sevi. Bet tad sadalīja tīmu uz pusēm un mēs airējot iepalikām labi tālu. Gandrīz dabūju ar airi pa galvu par to, ka visus dalu 2 daļās - "Jūs" un "es". Pēc tam, gan bija "mēs". Iepalikšana deva iespēju aplūkot apkārtni. Gauja izskatījās pavisam citādāk nekā no krasta. Pīles uz mums jocīgi noskatījās, mazie zveinjieki - vēl jocīgāk. Ko var gribēt - bariņš pieaugušo māžojas pa Gaujas vidu. Pusdienas ar pārdomas par to vai cūciņa mira laimīga, un kāpēc tas nav svarīgi ēdot vistu.
Otrais dienas cēliens vainagojās ar nosalīgu salīšanu Ozolkalna pacēlājos, nobrauktu uz meža vidu, kur starp priedēm novilktās virves izskatījās pilnīgi nepārvaramas. Bet izrādījās pārejamas. Bet silts un jautrāk palika. Pēc tam gan uz viesu māju pārvilkties sausās drēbēs, lai sagaidītu vakariņas un pārējos no briesmu trasēm. Labi, ka tomēr nepaliku. Tas man nebūtu īsti bijis pa spēkam. Vakariņas pārvērtās par pasēdēšanu pie glāzēm (kam Asti, kam Red Label un kam ābolu sula), bet pasēdēšanai pievienojas sarunas vakara un lielas nakts daļas garumā. Ar "Tu dzer?", "jā", "Ja? Ko tad?", "ābolu sulu", "Nu!Pff.." un "Ko tu te skraidi?!", "Pēc gaļiņas nāku.. Garšīga.", "Pāliec te. Ko tad tu tur pa vidu sēdēsi. Ne īsti te, ne īsti tur.", ".., tad padod manu glāzi.:)". Pāris jaukas sarunas, viedokļu apmaiņa par tetovējumiem un visbeidzot iešana uz migu ar "Viss, man tagad murgos gastrīts rādīsies! Gribu iedzert, bet pēkšņi gastrīts un nevaru!".
Tāds lūk bija mans 22. augusts. Ar visu tematisko papildinājumu. Bet par to arī man prieks.

Dīvaini gan bija braukt uz Cēsu pusi pa veco maršrutu, kur tik daudz ir braukts, tik pazīstams.

Current Mood: atskaņās, labs
Current Music: Freemasons - Uninvited