mazs' Journal

pasaka par jaungada rosoliņu
man pietrūka Cibas. Jo tieši tad, kad es gribēju padalīties ar jaungada rosola taisīšanas iespaidiem, izrādās, ka Ciba ir unable to connect..
Bet nu jau atkal var priecīgi drukāties.
Galvenokārt jau sev par atgādinājumu gribēju uzrakstīt par Rosolu.
Jaungada nakts apmēram pulkstens trijos, pēc tam, kad ir ticis izbaudīts Jelgavas forši smukais, bet acīs krītošais, salūts (orģinālnosaukumā uguņošana viduslaiku mūzikas pavadījumā) (reāli- Vivaldi pavasaris pirms, interesanta, neredzēta pirotehnika un pierastā uguņošana pēc), pēc tam, kad ir tikts atpakaļ mājās un kāds laiciņš nopļāpāts, manējie (draugu-"radu" pulks) sadomāja, ka "derētu kaut ko iekost" :D. Domāts darīts, gaļu tā kā negribas (vecgada vakarā jau pieēdāmies.. un uztaisījām kaķa tesu - cūkgaļa šogad būs visdārgākā, tā kā ļaudis, ēdīsim zivi!), gribas kaut ko vieglāku, teiksim.. re Jānis ēd rosoliņu! Man ar vienu, lūdzu! Njā.. tikai Jānis bij` ēd pēdējo.. Nost jau neņems. (Janka bik par lielu un stipru..) Njā.. Varbūt vēl kāds grib rosoliņu? Skaidrs.. Māsiņ? Uztaisām vēl?.. Tā mīļie bērni! Pēc stundas, tas ir, apmēram 4ros, būs rosols!
Bija tīri jautri vārīt olas un burkānus vienā katlā un nosecināt, ka "pietiks", tad, kad apnīk griest desu. Īsti neatminos, bet šķiet, ka tas rosols līdz rītam neizdzīvoja.
Iet gulēt pēc 6 un vēl pusstundu nopļāpāt par sestajā gadā sadarītajiem nedarbiem bij` forši. Labākais jaunais gads :).
Paldies liels visiem, kas pacentās!

Current Mood: cheerful