mazliet's Journal

1:00pm: Šodien pasaule balta šķiet
Šodien pasaule balta šķiet-
Redzēju dzērājs iedeva klibam sunim daļu no savas maizes.
Suns bija pateicīgs- bez šaubām, pat pieminēt to lieks.
Bet kaut ko ievērot man gadījās, tai visā bij kas tāds liegs –
Suņa acīs piedzima tāds... skumīgs prieks.
Svēt-svinīgs prieks, cik nu sunim vispār var būt kas svēts un klibam-
Prieks.
Tas viss, protams, bij’ tāds nieks-
Tante, garām ejot, kaut ko burkšķēja, lai vecim palīdz garīdznieks,
Un arī māte Marija, ja tai sagadās kāds brīdis lieks,
Bet dzērājs kaut ko vervelēdams, ceļu turpināja, kā nu spēdams.
Tik suns-
Tas klibais suns, kam viņa raizēs atmests gabals maizes –
Kā kāds ilgi cerēts prieks viņa tik ilgi velkošajās bēdās.
Tikai klibais suns nopakaļ redzēja-
Varbūt pat pašu Dievu,
Dzērāja pēdās.

30/12/13

6:32pm: Es zinu mēs kādreiz satiksimies tur
Es zinu mēs kādreiz satiksimies tur,
Kur tiekas sals spelgonī un leduspuķe
Pietvīkušā loga rūtī.
Un Tev būs aukstas rokas,
Bet logā gaisma aicinās ar siltu dvašu-
Aicinās noaut kājas, iekšā nākt.
Un es zinu, tu atkal piekritīsi ienākt -
Pie loga leduspuķi rūtī liksi,
Un tad samulsīsi tālāk iet...
Un tā mēs satiksim viens otru -
Kur aukstums satiek siltumu,
Un uzsnigs sniegs.
Logā leduspuķes zieds.
Un tā būs vienmēr, kamēr sirds kamīnos uguns tvīks,
Es gaidīšu ziemu-
Gaidīšu Tevi, kas logā leduspuķi liks.
Un nekas, es zinu, ka mulsīsi iekšā nākt,
Tieši tāpēc es gaidīšu.
Un varbūt reiz satiksimies tur,
Tai spelgonī otrpus rūtij, kas deg,
Bet pagaidām gaidīšu Tevi,
Tavas nosalušās rokas, ko aicināt iekšā,
Un nevajag, nesaki man priekšā,
Ka var, varbūt arī citādāk-
Tad jau man vairs nebūtu ko gaidīt,
Un Tev, uz ko
Nākt.:)

30/12/13, Ziemu...gaidot.:)