: Viskijs Greizsirdis
Viskijs ir pasaulē glītākais kaķis, un viņš, diemžēl to zin. Viņam, teorētiski, vajadzētu zināt arī to, ka viņš manā skatījumā, ir pasaulē mīļākais kaķis! Bet šo faktu, šķiet, viņš ir palaidis garām...
Viskija nekad nav bijusi problēma komunicēt ar dzīvniekiem, piemēram, ar brālēnu Džesi viņi var 15 stundas bez pārtraukuma kaut ko gāzt un spēlēt visādas spēles. Ar bijušo kaimiņieni Dēliņu, bija mazliet savādāk - Viskijs viņu uzskatīja par dumju (apmēram tā kā Garfilds Nērmalu), un tāpēc apcēla visādi, bet citādi bija ok, viņi mēdza kopīgi realizēt bēgšanas plānus, un kāpa uz jumta tusēties, dalījās pārtikā un kārtīgi pārbaudīja viens otra nervus. Viskijam pat izveidojās diezgan laba komunikācija ar Nordu - milzīgo bokser suni, viņu izklaides gan 1x beidzās ar Viskija galvu Norda mutē un siekalām pa visu Viskija kažoku, bet tas tā. Viskijam vecais lāga Nords patika.
Greizsirža stāsti sākās diezgan nesen, rudenī. Kad Ervīns glaudīja Džesi. Kad Viskijs to ieraudzīja, viņš izbolīja acis un visdrīzāk pie sevis domāja: "what a fuck?????????? ko tas nozīmē?" viņš kādu brīdi turpināja blenzt un tad lēnām tuvojās Džesim. ar priekšķepām pakāpās uz dīvāna, un iešņāca Džesim sejā. Mums tas likās bezgala jautri, tāpēc dienas laikā pārbaudījām vēlreiz vai Viskijs būs greizsirdīgs. Bija... Kad atbraucām atpakaļ uz Jelgavu, novēroju, ka Viskijam parādās tas izbrīna skatiens arī tad, ja paglaudam Dēliņu, lai gan nekādu citu Greizsirža izpausmju nebija. tā teikt - neies jau garīgi atpalikušajiem atņemt dzīvē vienīgo prieku, domāja Viskijs.
Laikam 15. janvārī Dēliņš pārcēlās un par Viskija labākajiem draugiem kļuva pelēkie zirņi. Virtuvē zem galda atrodas milzīgs maiss ar zirņiem. Viskijs katru dienu kādus 10 izķeksēja no turienes un kaut ko saņurdējās ar viņiem, kad zirnis pateica kaut ko, kas Viskijam nepatika, zirnis tika padzīts zem ledusskapja mūžīgā vientulībā. Bet kopumā ar zirņiem Viskijs bija laimīgs.
šo sestdien ievācās 4 mēnešus vecā kaķu jaunkundze Pūpēdis. Mēs visi domājām, ka Viskijs priecāsies, jo būs atkal kāds ar ko kopā piedalīties sacensībās "kurš ātrāk pa trepēm nolidos" un "kurš var nogāzt vairāk lietas īsākā laikā". Bet tā vietā Viskijam Greizsirdim parādījās super izteiksmīgs "what a fuck" skatiens... Es domāju, ka tas tā - uz divām dienām. Viskijs, pirmkārt, izrādījās zaķpastala. viņam no kaķēna ir nenormāli bail! Es domāju, ka viņš rūc un šņāc, jo ir dusmīgs, bet izrādās, tāpēc, ka baidās. nevar paiet pat garām, viņš lavās ar milzu loku, un kad ir it kā pagājis garām, tad sāk nenormāli skriet. kad kaķēns parādās perimetrā Viskijs slēpjas. vienu dienu atradu viņu Evitas istabā zem segas. (Viskijs zem segas bija tikai tad, kad bija maziņš un nosalis un tikai tad, kad Koknesē bija nosalis, jo bija aizgriezti radiatori) Protams, Viskija nesajūsma ir labi saprotama tādā ziņā, ka es laikam arī būtu zaudējusi pacietību, ja kāds man visu laiku uzmanīgi sekotu un novērotu. (Redziet, Pūpēdis tika atrasts uz ielas dažas nedēļas vecs, kad acis tikko bija atvērušās. tāpēc Pūpēdim mamma nav varējusi iemācīt visādas kaķu štelles, un tagad viņš visu ko mēģina mācīties no Viskija, bet šā vai tā kaitinoši, protams). Mēs ar Ervīnu uz Pūpēdi nedrīkstam pat skatīties, jo tad Viskijam parādās skumjā sejas izteiksme. Viskijs visa tā stresa un greizsirdības rezultātā 3 dienas neēda. pat ne to, kas viņam garšo vislabāk. Pārvietoju Viskija ēdamzāli uz mūsu istabu. Tas minimāli ir uzlabojis situāciju.
šorīt Greizsirdim mērs bija pilns.. Pūpēdis kaut kur bija atradis Viskija bērnības pelīti un vismaz stundu viņu dzenāja pa 1. stāvu, kamēr Greizsirdis vēroja no augšas. Tad bija kaut kāda rupjo vārdu apmaiņa, un opā - Greizsirdis uznāk augšā ar pelīti. tātad - Greizsirdis atņēmis bērnam SAVU mantiņu!!! Tieši pusminūti izlikās, ka spēlējas, un tad vienkārši apgūlās sargāt peli. Protams, Pūpēdis uznāca paskatīties, kur pelīte palika. Bet Greizsirdis tad paķēra peli un aiznesa uz savu gultiņu, pie citām savām spēļmantiņām, kuras viņš gandrīz nekad neizmanto lietderīgi, bet labprāt guļ uz tām.
Rīt pēcpusdienā Greizsirdis brauks uz rehabilitācijas centru pie brālēna Džesa.
Bet žēl, ka Greizsirdis nezin,ka viņa panikas lēkmēm nav pamata. Jo nevienam citam kaķim taču es neļautu gulēt uz sava spilvena, kamēr pašai jāguļ ar kājām ārā no gultas, lai kaķītis būtu vieta. nevienam citam kaķim es nevadu lēkšanas treniņus vismaz 30min dienā. un neviens cits kaķis taču nebūtu izpelnījies tik garu pasaku par sevi no manas puses :)
Viskijs ir pasaulē glītākais kaķis, un viņš, diemžēl to zin. Viņam, teorētiski, vajadzētu zināt arī to, ka viņš manā skatījumā, ir pasaulē mīļākais kaķis! Bet šo faktu, šķiet, viņš ir palaidis garām...
Viskija nekad nav bijusi problēma komunicēt ar dzīvniekiem, piemēram, ar brālēnu Džesi viņi var 15 stundas bez pārtraukuma kaut ko gāzt un spēlēt visādas spēles. Ar bijušo kaimiņieni Dēliņu, bija mazliet savādāk - Viskijs viņu uzskatīja par dumju (apmēram tā kā Garfilds Nērmalu), un tāpēc apcēla visādi, bet citādi bija ok, viņi mēdza kopīgi realizēt bēgšanas plānus, un kāpa uz jumta tusēties, dalījās pārtikā un kārtīgi pārbaudīja viens otra nervus. Viskijam pat izveidojās diezgan laba komunikācija ar Nordu - milzīgo bokser suni, viņu izklaides gan 1x beidzās ar Viskija galvu Norda mutē un siekalām pa visu Viskija kažoku, bet tas tā. Viskijam vecais lāga Nords patika.
Greizsirža stāsti sākās diezgan nesen, rudenī. Kad Ervīns glaudīja Džesi. Kad Viskijs to ieraudzīja, viņš izbolīja acis un visdrīzāk pie sevis domāja: "what a fuck?????????? ko tas nozīmē?" viņš kādu brīdi turpināja blenzt un tad lēnām tuvojās Džesim. ar priekšķepām pakāpās uz dīvāna, un iešņāca Džesim sejā. Mums tas likās bezgala jautri, tāpēc dienas laikā pārbaudījām vēlreiz vai Viskijs būs greizsirdīgs. Bija... Kad atbraucām atpakaļ uz Jelgavu, novēroju, ka Viskijam parādās tas izbrīna skatiens arī tad, ja paglaudam Dēliņu, lai gan nekādu citu Greizsirža izpausmju nebija. tā teikt - neies jau garīgi atpalikušajiem atņemt dzīvē vienīgo prieku, domāja Viskijs.
Laikam 15. janvārī Dēliņš pārcēlās un par Viskija labākajiem draugiem kļuva pelēkie zirņi. Virtuvē zem galda atrodas milzīgs maiss ar zirņiem. Viskijs katru dienu kādus 10 izķeksēja no turienes un kaut ko saņurdējās ar viņiem, kad zirnis pateica kaut ko, kas Viskijam nepatika, zirnis tika padzīts zem ledusskapja mūžīgā vientulībā. Bet kopumā ar zirņiem Viskijs bija laimīgs.
šo sestdien ievācās 4 mēnešus vecā kaķu jaunkundze Pūpēdis. Mēs visi domājām, ka Viskijs priecāsies, jo būs atkal kāds ar ko kopā piedalīties sacensībās "kurš ātrāk pa trepēm nolidos" un "kurš var nogāzt vairāk lietas īsākā laikā". Bet tā vietā Viskijam Greizsirdim parādījās super izteiksmīgs "what a fuck" skatiens... Es domāju, ka tas tā - uz divām dienām. Viskijs, pirmkārt, izrādījās zaķpastala. viņam no kaķēna ir nenormāli bail! Es domāju, ka viņš rūc un šņāc, jo ir dusmīgs, bet izrādās, tāpēc, ka baidās. nevar paiet pat garām, viņš lavās ar milzu loku, un kad ir it kā pagājis garām, tad sāk nenormāli skriet. kad kaķēns parādās perimetrā Viskijs slēpjas. vienu dienu atradu viņu Evitas istabā zem segas. (Viskijs zem segas bija tikai tad, kad bija maziņš un nosalis un tikai tad, kad Koknesē bija nosalis, jo bija aizgriezti radiatori) Protams, Viskija nesajūsma ir labi saprotama tādā ziņā, ka es laikam arī būtu zaudējusi pacietību, ja kāds man visu laiku uzmanīgi sekotu un novērotu. (Redziet, Pūpēdis tika atrasts uz ielas dažas nedēļas vecs, kad acis tikko bija atvērušās. tāpēc Pūpēdim mamma nav varējusi iemācīt visādas kaķu štelles, un tagad viņš visu ko mēģina mācīties no Viskija, bet šā vai tā kaitinoši, protams). Mēs ar Ervīnu uz Pūpēdi nedrīkstam pat skatīties, jo tad Viskijam parādās skumjā sejas izteiksme. Viskijs visa tā stresa un greizsirdības rezultātā 3 dienas neēda. pat ne to, kas viņam garšo vislabāk. Pārvietoju Viskija ēdamzāli uz mūsu istabu. Tas minimāli ir uzlabojis situāciju.
šorīt Greizsirdim mērs bija pilns.. Pūpēdis kaut kur bija atradis Viskija bērnības pelīti un vismaz stundu viņu dzenāja pa 1. stāvu, kamēr Greizsirdis vēroja no augšas. Tad bija kaut kāda rupjo vārdu apmaiņa, un opā - Greizsirdis uznāk augšā ar pelīti. tātad - Greizsirdis atņēmis bērnam SAVU mantiņu!!! Tieši pusminūti izlikās, ka spēlējas, un tad vienkārši apgūlās sargāt peli. Protams, Pūpēdis uznāca paskatīties, kur pelīte palika. Bet Greizsirdis tad paķēra peli un aiznesa uz savu gultiņu, pie citām savām spēļmantiņām, kuras viņš gandrīz nekad neizmanto lietderīgi, bet labprāt guļ uz tām.
Rīt pēcpusdienā Greizsirdis brauks uz rehabilitācijas centru pie brālēna Džesa.
Bet žēl, ka Greizsirdis nezin,ka viņa panikas lēkmēm nav pamata. Jo nevienam citam kaķim taču es neļautu gulēt uz sava spilvena, kamēr pašai jāguļ ar kājām ārā no gultas, lai kaķītis būtu vieta. nevienam citam kaķim es nevadu lēkšanas treniņus vismaz 30min dienā. un neviens cits kaķis taču nebūtu izpelnījies tik garu pasaku par sevi no manas puses :)